A kas vainas cietumam? Tur arī bija labi. Jā, tagad mācos šuvēja amatu, bet to jau apguvu cietumā.
“A kas vainas cietumam? Tur arī bija labi. Jā, tagad mācos šuvēja amatu, bet to jau apguvu cietumā. Man probācijas dienests neko nevar palīdzēt. Es vēlētos, lai dome vairāk palīdz, piemēram, dzīvokļa iegūšanā,” saka par zādzību notiesātais un tagad atbrīvotais Dainis Feldhans.
Pašlaik viņš apmeklē Valsts nodarbinātības dienesta Valkas filiālē organizētos šuvēju kursus. Tajos viņš iekļuva ar probācija dienesta starpniecību. Dainis neuzskata, ka cietuma kameras vietā atrašanās sabiedrībā viņa dzīvi ir būtiski uzlabojusi. Viņš ir pārliecināts, ka cietumnieku ikdiena sabiedrībā nevienu neinteresē.
Bijušais ieslodzītais Jānis Oliševskis gan atzīst, ka probācijas dienests viņam daudz palīdzējis. “Esmu dabūjis dzīvokli un darbu. Man tagad uz nākotni ir tikai gaišs skats. Paldies probācijas dienesta darbiniekiem par palīdzību. Vairāk nedomāju nekādos likumpārkāpumos iesaistīties,” saka J. Oliševskis.
Valsts probācijas dienesta Valkas struktūrvienības vadītājs Guntis Albergs atzīst, ka palīdzības sniegšana bijušajiem ieslodzītajiem ir diezgan smagi risināma problēma. Visgrūtākais uzdevums esot dzīvokļa sameklēšana. “Ļoti labi, ka pilsētā ir atvērta patversme. Tur bijušais ieslodzītais var uzturēties, kamēr mēs atrisinām viņa dzīvesvietas problēmu. Bijušos ieslodzītos varam vajadzības gadījumā nosūtīt uz sociālās rehabilitācijas centriem. Nesen tur nosūtījām vienu klientu, kamēr atrisinās viņa dzīvošanas problēma, un viņš par palīdzību bija pateicīgs,” saka G. Albergs.
Viņš atzīst, ka daži no ieslodzījuma ieradušies cilvēki tiešām vēlas uzsākt jaunu dzīvi, bet daļa bijušo cietumnieku tikai gaida, ka valsts viņiem visu iedos, bet par savu uzvedību un rīcību īpaši nedomā.
G. Albergs informē, ka no šāgada sākuma probācijas dienests sācis pildīt divas jaunas funkcijas — notiesāto iesaistīšanu piespiedu darbos un uzraudzību par nosacīti tiesātajiem. “Grozījumi Latvijas soda izpildes kodeksā paredz, ka piespiedu darba izpildi organizē Valsts probācijas dienests. Piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš kā sodu, veicot dzīvesvietas apkārtnē darbus vai piedaloties mācībās bez maksas. Par padarīto notiesātais algu nesaņem,” stāsta G. Albergs.
Viņš informē, ka 2004. gadā par dažādiem lilkumpārkāpumiem piespiedu darbs piespriests 11 rajona iedzīvotājiem, 2005. gadā — 25. “Visbiežāk piespiedu darbi ir piemēroti par zādzībām, krāpšanām un piesavināšanos nelielā apjomā. Kopš šāgada 1. janvāra piespiedu darbu izpildi kontrolē probācijas dienests. Mēs novērtējam notiesātā personību un slēdzam līgumu ar darba devēju par viņa nodarbināšanu. Ja notiesātais neievēro brīdinājumus un atkārtoti pārkāpj noteikumus, tiesa spriež par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu,” saka G. Albergs.
