Tikai pēc šās intervijas smiltenietis, dramaturgs un rakstnieks Kārlis Anitens aizdomājās: vai tas, ka viņa pirmā romāna “Mana svētku diena” galvenā varone ir dziedātāja Olga Rajecka, ir likteņa pirksts? Olga pirmo reizi uzradās viņa dzīvē pirms kādiem 16 gadiem. Viņa ienāca Kārļa toreizējā darbavietā, akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” Sabiedrisko attiecību nodaļā, tērpusies puķainā kleitā, koši zilām kurpēm kājās (Kārlis to atceras vēl tagad – redakcijas piezīme) un lūdza uzņēmuma atbalstu toreiz Latvijā populārajām Olgas disenītēm. “Latvijas Gāze” dziedātājas lūgumu atbalstīja. Beigās viss izvērtās tā, ka Kārlis, būdams sponsora pārstāvis, pats sāka regulāri braukt uz šo daudzviet Latvijā rīkoto bērnu pasākumu un sadraudzējās ar Olgu. Pēc disenītēm dziedātāja Kārlim teica: “Tu tači nedari to, kas tev dzīvē būtu jādara”. Jaunajā “Latvijas Gāzes” speciālistā ar Latvijas Universitātē iegūtu maģistra grādu biznesa vadībā viņa acīmredzot pamanīja radošu dzirksti.“Olga ir pirmais cilvēks no radošās pasaules, ko es iepazinu. Līdz ar to šī grāmata ir arī mana simboliska pateicība dziedātājai par visu, ko viņa manā labā izdarījusi,” atzīst Kārlis.Parāda bez skatuves maskasKārļa Anitena un Olgas Rajeckas grāmatu jeb kriminālromānu “Mana svētku diena” svinīgi atvēra 4. aprīlī Rīgā, veikalā “Jānis Roze”. Grāmata nākusi klajā par godu dziedātājas 50 gadu jubilejai. Šādu darbu vēlējās pati Olga un piedāvāja to uzrakstīt savam senam, labam draugam Kārlim Anitenam. Kārlim tā ir debija prozā un pēc pirmajām lasītāju atsauksmēm – veiksmīga. Dramaturga labs kolēģis, Eirovīzijas projekta producents Aigars Dinsbergs pēc grāmatas izlasīšanas neklātienē sitis uz pleca un teicis: “Proza ir tas žanrs, kas tev jāraksta.”Arī autors tam piekrīt un domā, ka viņam ir izdevies parādīt Olgu Rajecku tādu, kāda viņa ir patiesībā, bez skatuves tēla maskas, – kā mīlošu sievieti, meitu, māti, atklājot plašākai sabiedrībai nezināmus viņas pārdzīvojumus un dzīves līkločus, kurus ietekmējis liktenis. Grāmatā dziedātāja atklāti stāsta, kā, piemēram, jaunībā lielas, nelaimīgas mīlestības dēļ pret Aigaru Krēslu gandrīz atmetusi ar roku mūzikai un dzīvei vispār, taču Dievs vai sargeņģelis viņu izglābis, atsūtot iespēju sākt dziedāt “Eolikā”.“Kad Olga izlasīja grāmatu, viņa man piezvanīja un raudāja. Domāju, kas noticis? Olga bija aizkustināta par izlasīto. Acīmredzot man ir izdevies pateikt to, ko viņa pati nav līdz šim spējusi. Patiess un skaudrs dzīves stāstsGrāmata ir diezgan skaudra. Tajā atklāti Olgas pārdzīvojumi, domas un iemesli, kas viņu izveidojuši tādu, kāda viņa ir. Arī tas, ka viņa vienmēr mocījusies ar zemu pašnovērtējumu, vienmēr no kaut kā dvēseliski baidījusies,” stāsta Kārlis.Ar Olgu viņš ir labos draugos jau vairāk nekā 10 gadus un šajā laikā iepazinis Latvijā populāro dziedātāju nevis kā skatuves dīvu, bet kā cilvēku – strādīgu, gādīgu, maigu un trauslu sievieti, kura ļoti tiecas pēc ģimenes sajūtas. Ja kāds cilvēks iekļuvis Olgas aprūpējamo vidū, viņa to nepametīs.“Varam nesatikties pusgadu vai pat ilgāk. Taču, ja ir kāda ķibele vai prieks, zinu, ka jebkurā brīdī varu aizbraukt pie Olgas vai viņa atbrauks pie manis. Satiekoties varam nopļāpāt līdz pat sešiem rītā par visādām dzīves lietām,” stāsta Kārlis.Materiāls grāmatai “Mana svētku diena” tapa gada sākumā, kad Olga un Kārlis četras diennaktis dzīvoja Amatas novada Rakšos, kur mobilajam tālrunim nav zonas.Tur dziedātāja izstāstīja rakstniekam savu dzīves stāstu. Viņš to ierakstīja diktofonā un pēc tam strādāja mājās. Grāmatu bijis viegli rakstīt, ar aizrautību, līdz pat 12 stundām dienā.Kāpēc “Mana svētku diena” ir kriminālromāns? “Tas ir netradicionāls kāda cilvēka biogrāfijas pasniegšanas veids. Taču Olga jau arī pati nav tradicionāla,” saka Kārlis.Vēl var piebilst, ka grāmata ir ieskats drīzā nākotnē. Kriminālromānā aprakstītā svētku diena ir spraiga diena un nakts pirms notikuma, kas vēl tikai būs, proti, pirms 24. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā gaidāmā Olgas Rajeckas jubilejas koncerta “Olgas pavasaris”.Vajag ticēt tam, ko vēliesIespējams, šī grāmata būs arī pavērsiens Kārļa radošajā dzīvē. Līdz šim viņš ir sacerējis vairākas lugas un tekstus brīvdabas dziesmu spēlēm (“Vella kalpi”, “Robinsona dārgumi”, “Dāvana mūsdienu sievietei”).Dramaturģijas žanrā Kārlis ir darbojies itin veiksmīgi. Viņa luga “Lauvu būris” par noziedzību internetā, kur cilvēks sociālajos tīklos var izlikties par jebko, 2008. gadā iekļuva Latvijas Nacionālā lugu konkursa finālā, bet lugas tulkojums vācu valodā, izturot konkursu 500 Eiropas autoru darbu vidū, tika izvirzīts uz biennāli “Jaunās Eiropas lugas 2008”. Pats autors piebilst, ka luga šis darbs ir nosacīti, tāpēc nav piemērota iestudējumam uz skatuves.Savukārt citu K. Anitena krimināllugu “Vara mani lielu dara” kopš 2009. gada savā repertuārā iekļāvis teātra klubs “Austrumu robeža”.Tomēr Kārlis pēc sava pirmā romāna pieļauj, ka viņa īstais ceļš varētu būt proza. Un, ja viņš to ir nolēmis, tad arī ies pa šo ceļu, jo nebaidās savu dzīvi mainīt pat kardināli, kā toreiz, kad biznesa vides vietā izvēlējās radošo dzīves pusi.“Ja tu kaut kam sirdī patiešām tici un uz to ej, tad arī aiziesi. Jā, tas ir grūti. To zinu no savas pieredzes, jo neviens neko man klāt nav pienesis. Taču ir divi zīmīgi teicieni: pirmais – “sargā sevi pats, un Dievs tevi sargās” un otrais – “veiksme ir stipro sabiedrotā”. Jo tev ir jāgrib iet un darīt! Nevar sēdēt un gaidīt, ka kaut kas notiks pats no sevis. Tā nebūs,” domā Kārlis.Piemēram, viņš pats vienmēr zinājis, ka ir jāraksta, un to arī darījis. Rakstniecības teoriju apguvis, divus gadus mācoties kursos Literārajā akadēmijā, ko rīko Latvijas Universitāte un Latvijas Rakstnieku savienība.Indijas vietā – pļaviņa LatvijāPapildu radošajam darbam Kārlis ikdienā Rīgā ģenerē idejas reklāmas aģentūrā un kopš pērnā gada nogales strādā par fitnesa treneri. Tas ir vēl viens apliecinājums tam, ka nevajag baidīties mainīt savu dzīvi.Tāpēc, ka negribēja agri rītos celties, Kārlis aizgāja no darba “Radio Star FM”, kur strādāja četrus gadus, un izmācījās jaunu arodu – fitnesa treneri, turklāt nevis ikdienišķa, bet īpaša fitnesa, kas tikai tagad ienāk Latvijā. Tas ir TRX® piekares sistēmu treniņš, kas sākotnēji radies ASV militārajā daļā. Treniņa metode balstās uz katra lietotāja ķermeņa svaru. Lietotājs ar savu svaru ir iekāries siksnās, paralēli muskuļiem un spēkam trenējot stabilitāti jeb līdzsvara izjūtu.Iekšējā pasaule iet roku rokā ar fizisko pasauli, secina Kārlis, tāpēc ikvienam iesaka ikdienā neaizmirst par fiziskiem vingrinājumiem.Bet kā ar garīgu sevis izkopšanu? Kārlis daudz strādā, lai sevis izzinātu, taču tāpēc neesot jābrauc uz Indiju. Tikpat labi var doties uz Gaiziņkalnu. “Senie latvieši bijuši viedi cilvēki, tā varam lasīt daudzviet. Šaubos, vai viņi sevis izzināšanā devās uz Indiju. Aizgāja pļaviņā, mācījās saprast sevi un saprata. Nekas nav mainījies. Ja esam dzimuši šeit, tad šeit arī sevi varam izprast. Dievs ir gudrinieks,” domā Kārlis.
VIEDOKLIS
Olga Rajecka: – Kārlis māk ne tikai klausīties, bet ieklausīties un bez pārmetumiem izprast, kas viņa rakstniecības talantam piešķir brīnišķīgu spēju – iejusties otrā cilvēkā pa īstam. Uzticot Kārlim savu dzīvesstāstu, nevienu brīdi nešaubījos, ka viņš pats izdzīvos manu dzīvi. Un tā ir noticis, – viņš rakstot ir elpojis, dziedājis, smējies, raudājis un kustējies kā es, tādēļ arī romāna izdomātajā daļā esmu tāda, kāda patiesi esmu. Kārlim ir izdevies mani parādīt ne labāku, ne sliktāku, bet patiesu. Kārlis man ir ļoti labs draugs. Man vienmēr ir paticis viņa domu dziļums un lieliskā humora izjūta. Esmu ļoti priecīga par šo grāmatu – gan pati kā tās varone, gan tādēļ, ka saņemu brīnišķīgas atsauksmes.
