Ja Saeima apstiprinās jaunos grozījumus, turpmāk no vecākiem vai cilvēkiem, kuru aprūpē nodoti bērni, prasīs lielāku atbildību par 7 līdz 13 gadus vecu bēru uzraudzību. Ja pieaugušie pienācīgi neveiks bērnu uzraudzību, viņiem varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz simts latiem.
To paredz valdībā šonedēļ atbalstītie “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šie grozījumi vēl gan jāpieņem Saeimā. Iet bojā daudz bērnuLabklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brīvmane skaidro, ka šīs izmaiņas bija nepieciešamas, lai vecākus mudinātu vairāk domāt par bērnu drošību, rūpīgāk sekojot tam, kur un kādos apstākļos atrodas bērni un kādi ir iespējamie apdraudējumi. Likumdevējiem pie šī jautājuma bija jāstrādā arī tāpēc, ka Latvijā ik gadu iet bojā daudz bērnu, kuri ir vecāki par septiņiem gadiem. Statistikas dati liecina, ka vidēji gadā ceļu satiksmes negadījumos, saindējoties, noslīkstot, nosmokot dzīvību zaudē ap 70 bērnu vecumā līdz 14 gadiem, tikpat jauniešu no 15 līdz 19 gadiem. Labklājības ministrijas rīcībā ir dati, ka 2010. gadā pavisam sastādīti 73 administratīvo pārkāpumu protokoli par bērna līdz septiņu gadu vecumam atstāšanu bez uzraudzības un 1598 – par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Speciāliste uzsver, ka uzraudzība nenozīmē pastāvīgu fizisku klātbūtni. Tās ir darbības, lai nodrošinātu bērna drošību, ņemot vērā viņa briedumu un spējas uzņemties atbildību par savu rīcību. Piemēram, izglītojot bērnu, kā izvairīties no bīstamām situācijām, nodrošināt inventāru, lai mazinātu traumu iespējas, kā arī nepieciešamības gadījumā atrodoties blakus bērnam. Līdz šim vecākus administratīvi sodīt nebija iespējams, ja traumu guva bez uzraudzības atstāts bērns līdz septiņu gadu vecumam. Administratīvs sods joprojām spēkā vecākiem par bērnu līdz septiņu gadu vecumam atstāšanu bez pieaugušo vai cilvēku, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.Novada domes Sociālā dienesta sociālā darbiniece Lilija Līviņa daudzus gadus strādājusi ar ģimenēm, kurās aug bērni. Speciāliste šos jaunos grozījumus vērtē pozitīvi, pamatojot ar to, ka itin bieži nācies sastapties ar gadījumiem, kad vecāki bez uzraudzības atstāj bērnus vienus, tos ieslēdzot mājās. Parasti viņi dodas vienas vai vairāku dienu izklaidēs ar pamatīgu alkohola lietošanu. Ir gadījumi, kad jaunākais bērns tiek atstāts vecākā uzraudzībā. Pieredze rāda, ka parasti šādos gadījumos bērni pārdzīvo lielu stresu. Nereti šādus bērnus, kuri mājās pamesti vieni, atklāj kaimiņi, kuri dzird skaļu raudāšanu. Ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, māte bērnus atstāj vecmāmiņai, nepasakot, ka nebūs vairākas dienas. Arī šādos gadījumos ir iejaucies Sociālais dienests.Sodīs ar naudas sodu Z. Brīvmane norāda, ka vienlaikus ir sagatavoti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz, ka par bērna aprūpes vai uzraudzības pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu vecākiem vai pilngadīgam cilvēkam, kura aprūpē nodots bērns, izteiks brīdinājumu vai uzliks naudas sodu līdz 100 latiem. Saskaņā ar grozījumiem par administratīvi sodāmu rīcību varēs uzskatīt arī bērna no 7 līdz 13 gadu vecumam uzraudzības nenodrošināšanu, ja tās rezultātā būs apdraudēta viņa dzīvība un veselība. “Ziemeļlatvija” atgādina, ka par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem būs izdarījis sīko huligānismu, lietojis narkotiskās, psihotropās vielas, atradies dzērumā vai nodarbojies ar ubagošanu, sods būs no 50 līdz 100 latiem. Ja gada laikā pārkāpums atkārtosies, par to varēs piemērot naudas sodu no 150 līdz 250 latiem. Administratīvo pārkāpumu lietas par bērnu uzraudzības nenodrošināšanu izskata pašvaldību administratīvās komisijas. Plānots, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija pašvaldību administratīvajām komisijām sagatavos metodiskos norādījumus par šīs normas piemērošanu. Novada domes administratīvās komisijas priekšsēdētājs Kārlis Briedis informē, ka pērn un šogad pašvaldībā nav sastādīts neviens administratīvā pārkāpuma protokols par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu. K. Briedis veic arī novada Bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumus. Viņš jaunos grozījumus vērtē pozitīvi, piebilstot, ka cerams vecāki daudz vairāk uzmanības un laika veltīs savām atvasēm. To, ka tas tā būs, gan pierādīs laiks.Divu bērnu mamma Ilze uzskata, ka mūsu sabiedrība vēl nav nobriedusi tam, ka jāuzrauga un jāatbild par bērniem arī pusaudžu vecumā. Bieži vien vecāki nemaz nezina, kur atrodas bērns, un uztraukties sāk tikai tad, kad viņš neatnāk mājās. Tagad daudzi latvieši dzīvo ārzemēs, un viņi var pastāstīt, kāda ir kārtība citās valstīs. Mana paziņa ir pārcēlusies uz dzīvi Francijā, un viņa piedzīvoja visai nepatīkamu satikšanos ar vietējās pašvaldības, sociālā dienesta un policijas darbiniekiem. Vizītes iemesls bija tas, ka uz skolu astoņus gadus vecajai māsai pakaļ bija aizgājis 17 gadus vecais brālis. Visu šo speciālistu komanda pie mātes ieradās, lai sniegtu viņai palīdzību, nevis sodītu. Mūsu valstī tas šķiet smieklīgi, tāpēc jau bērni vieni paši bieži vien klīst pa ceļa malām un jebkurš viņus netraucēti var ievilkt mašīnā un aizvest nezināmā virzienā.
UZZIŅAI
Latvijā 2011. gadā bija:bērni no 7 līdz 13 gadu vecumam – 113,9 tūkstošijaunieši no 13 līdz 17 gadu vecumam – 261,3 tūkstošiAvots: Centrālā statistikas pārvalde
