Pagājusī nedēļa uzskatāmi parādīja, ka pirms gada izdotais bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera slavenais rīkojumus nr. 2 Saeimas domāšanu nav mainījis. Deputāti joprojām dzīvo ar domu, ka viņi ir kungi un var darīt, ko grib, bet iedzīvotājiem jāsaprot – viņu viedoklī mazliet ieklausīsies, kad tuvosies vēlēšanas. Parlamentāriešu vairākuma balsojums pret Satversmes grozījumiem, kas paredzēja samazināt deputātu tiesisko imunitāti, liek atcerēties rakstnieka Džordža Orvela teicienu, ka ir vienlīdzīgie un visvienlīdzīgākie. Ko tikai nenācās dzirdēt no “Saskaņas centra”, lai attaisnotu balsošanas iznākumu! Latvija esot mafioza valsts, kurā iespējams panākt, lai drošības struktūras ierobežotu nevēlamu deputātu darbību, un tā tālāk. Plānotie tiesiskās imunitātes ierobežojumi gan bija iecerēti, lai deputātus varētu sodīt par administratīviem pārkāpumiem tāpat kā visus, neprasot Saeimas atļauju. Tas nu nekādi lielai parlamentāriešu daļai nebija pieņemams. Viltīgākie, kuri pirms tam bija plaši izrunājušies par sabiedrības balss uzklausīšanu un respektēšanu, uz balsojumu neieradās, lai vēlāk varētu teikt – mēs jau it kā bijām “par”, bet tobrīd netikām. Pirms dažām dienām kāds ziņu aģentūras “Delfi” aculiecinieks ar savu videokameru nofiksēja vieglo automašīnu, kas pie Jēkabpils ar 150 kilometru ātrumu stundā brauca caur apdzīvotu vietu. Pie stūres sēdējis augsta ranga “Saskaņas centra” deputāts. Tas, šķiet, ir īstais iemesls grozījumu neapstiprināšanai, nevis mafiozu grupējumu draudi. Garā redzu, kā Saeimas deputāti pasmīkņā, izlasot presē, ka viņi ir tautas kalpi.
