Jau pagājušajā mēnesī Valkas virsmežniecība uzsāka darbu jaunajās telpās Valkā, Raiņa ielā 34.
Jau pagājušajā mēnesī Valkas virsmežniecība uzsāka darbu jaunajās telpās Valkā, Raiņa ielā 34. Glītā iestādes izkārtne vēl ceturtdien bija mežziņa kabinetā, bet darba telpās valdīja liela rosība — mežu īpašniekiem allaž kārtojamas dažādas lietas.
Darbinieku un apmeklētāju mašīnas pagaidām izvietojas nelielajā ēkas pagalmiņā un ielas malā, taču pēc sniega nokušanas nama īpašnieks solījis iekārtot ērtu autostāvvietu.
“Valsts meža dienesta reorganizācijas un mežniecību apvienošanas dēļ Valkas mežniecībā apmēram trīs reizes palielinājās apmeklētāju skaits. Arī darbinieku tagad ir vairāk, tāpēc vecajās telpās kļuva krietni par šauru,” situāciju skaidro Valkas mežzinis Jānis Jaunslavietis. Jaunā mežniecība pilsētas centrā ērtāk sasniedzama arī tiem iedzīvotājiem, kuri izmanto sabiedrisko transportu.
Piedalās atbalsta programmu administrēšanā
Mežniecībā pašlaik strādā 10 darbinieku: mežsargi Olga Daine, Aldis Dainis, Aldis Klaips, Dzintars Kušķis, Zigmārs Kuplais, Normunds Ģērmanis, Jānis Gailis, mežziņa vietnieki Sandra Zālīte, Agnis Birkavs un mežzinis J. Jaunslavietis. Jautāts par mežniecības funkcijām, mežzinis atbild, ka galvenais ir sekot, lai tiktu ievērota likumdošana kā valsts, tā arī privātajos mežos. Likumdošanas aktu ir ļoti daudz, un tie ir saistīti mežu apsaimniekošanu, medību saimniecību, ugunsdrošību, vides aizsardzību un citiem aspektiem.
Visbiežāk mežu īpašnieki vēlas saņemt atļauju dažādām darbībām mežā, jo īpaši koku ciršanai. Citi ierodas konsultēties par dažādiem jautājumiem. Pamazām kļūst populāras Eiropas Savienības (ES) meža atbalsta programmas. “Mēs nelemjam par naudas piešķiršanu, to dara Lauku atbalsta dienests (LAD). Mežniecības speciālistu uzdevums ir kontrolēt, vai konkrētie darbi ir veikti saskaņā ar projektā noteiktajiem termiņiem — vai apstādāmā platība ir atjaunota, vai tā ir izkopta, vai lauksaimniecības zeme ir apmežota pienācīgā kvalitātē. Tā mežniecība piedalās LAD programmu administrēšanā.
Meža īpašniekus iespējams sodīt
Viens no būtiskiem mežniecības darbiem ir sekot, kā noris izcirstā meža atjaunošana. “Valkas mežniecības teritorijā ir salīdzinoši labi rādītāji. Pērn atjaunoti apmēram 65 procenti meža no nepieciešamā. Varbūt šis skaitlis nav īsti apmierinošs, bet, ņemot vērā, cik mēs šo procesu varam ietekmēt, esam gandarīti. Mežu atjaunošanas grafiskā līkne ir nemitīgi augšupejoša,” stāsta mežzinis. Viņš atzīst, ka šis darbs prasa daudz laika, pūļu un arī līdzekļu. Ar meža īpašniekiem tiek runāts personīgi, pa tālruni, viņiem raksta atgādinājuma vēstules, tiek rīkotas konsultācijas mežā. J. Jaunslavietis atzīst, ka diezgan daudzi mežu īpašnieki neņem vērā meža speciālistu norādījumus, bet liela daļa no viņiem pēc atgādinājuma tomēr iesniedz atskaites. Lai gan tās par darbiem mežā bija jānodod līdz 1. februārim, daži nav pamodušies pat marta sākumā. Mežniecībai ir iespēja šos īpašniekus ietekmēt, un mežzinis sola, ka tas tiks darīts. Likumdošanā ir paredzēts sods līdz 150 latiem.
Kūtri piesakās uz atbalsta saņemšanu
Runājot par meža atjaunošanu, to īpašnieki apbrīnojami kūtri piesakās uz ES atbalstu vētras izpostīto meža audžu atjaunošanai. Informācijas par to ir bijis daudz. Atbalstam paredzēti 300 latu par hektāru. “Meža atjaunošanas darbs būs jāizdara šā vai tā. Kāpēc neizmantot piedāvāto iespēju? Tiesa, papīru kārtošanas birokrātija pastāv, bet, iespējams, ir vērts to pārvarēt,” spriež mežzinis. Protams, par niecīgām meža platībām šo darbu darīt nav lielas jēgas, tomēr, ja īpašniekam ir pushektārs un vairāk meža, ieguldītās pūles atmaksāsies.
Šogad mežniecības darbā būs aktuālas jaunaudžu kopšanas pārbaudes. Likums nosaka, ka mežs ir ne tikai jāatjauno, bet jaunaudzes ir arī jākopj. Ja meža atjaunošanā esam sasnieguši pastāvīgi pieaugošu līmeni un situācija sāk uzlaboties, tad pie jaunaudžu pārbaudēm piestrādās rūpīgāk. Iespējams, ka šogad, gluži tāpat kā pērn, mākslīgi atjaunoto mežaudžu kopšanai būs pieejams valsts atbalsts. Par to allaž var interesēties mežniecībā.
