Līdz 2013. gadam ceļu būvniecībā un rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt 1,2 līdz 1,4 miljardus latu.
Pagājušajā nedēļā Latvijas autoceļu atdzimšanas plāna prezentācijā Satiksmes ministrijā Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume informēja, ka līdz 2013. gadam ceļu būvniecībā un rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt 1,2 līdz 1,4 miljardus latu. Diemžēl Valkas rajons ceļu atjaunošanai no šīs summas iegūs gluži niecīgu daļu.
Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs uzskata, ka pēc pašreizējā plānojuma vairākus miljonus latu nolemts iztērēt lielo autoceļu būvniecībai un atjaunošanai, bet pašvaldībām nav skaidrs, cik līdzekļu būs atvēlēti vietējo ceļu sakārtošanai. “Pagaidām valdībā tikai apspriež finansējuma apjomu lauku infrastruktūras attīstībai, bet no dzirdētajām runām šķiet, ka tas var būt nepietiekams. Valdībai esam iesnieguši vairākas programmas par 2. šķiras ceļu sakārtošanu, bet līdz šim atbildi neesam sagaidījuši. Minētajā autoceļu atdzimšanas plānā, pēc manā rīcībā esošas informācijas, no Valkas rajona ir iekļauts tikai viens objekts — Dakstu tilts. Valkā uzceltie tilti šajā plānā nav ietverti. Pašlaik izskatās, ka prezentācijas plānā aplēstie miljoni Valkas rajonam var aizplūst garām,” stāsta K. Albergs.
Rajona padomes izpilddirektors gan pieļauj, ka izmaiņas ir iespējamas. “Nākamnedēļ Rīgā notiks konference “Latvijas autoceļu sakārtošanas stratēģija”. Tajā piedalīsies arī Satiksmes minitrijas un Valsts akciju sabiedrības “Valsts ceļi” pārstāvji. No mūsu rajona uz konferenci dosies apmēram 30 pašvaldību pārstāvji. Ceram, ka mūsu viedokli saieta organizatori ievēros,” saka K. Albergs.
Arī Valkas domes izpilddirektors Valdis Rogainis atzīst, ka pagaidām pilsētas un tās apkārtnes ceļiem no satiksmes ministra nosauktās naudas summas nekas liels nav paredzēts. “Man par šo jauno plānu nav pilnīgas informācijas. Varbūt mēs kaut ko nezinām, bet izskatās, ka ieguvēji no tā nebūsim, kaut arī gar Valku iet tranzīta ceļš. Vajadzības tā uzturēšanā ir ļoti lielas, un, domāju, valdībai jābūt atbildīgai ne tikai par maģistrālajiem autoceļiem, bet arī par visiem pārējiem, kas atrodas tās pārziņā,” saka V. Rogainis.
Autovadītāji par Valkas rajona vajadzību neievērošanu neslēpj neapmierinātību, jo uzskata, ka novadā ceļu brauktuves ir sliktā stāvoklī. Valcēnietim Andrim Morozam darba lietās bieži jābraukā pa rajona ceļiem. “Pa tiem ir grūti braukt. Nesen devos uz Rīgu un šausminājos par slikto brauktuves stāvokli. Šosejas malas bija pilnas bedrēm. Asfaltā tās rada kravas automašīnas, kas ved baļķus. Kravu svars bieži pārsniedz pieļaujamo. Ceļu policija galvenokārt aiztur autovadītājus, kuri pārsniedz braukšanas ātrumu, bet maz kontrolē kokvedēju kravu svaru. Iznāk, ka valsts struktūras mazāku uzmanību pievērš tiem, kuri valsts budžetam rada vislielāko kaitējumu. Šoferiem ceļi problēmas sagādā katru gadu. Es vairs neticu satiksmes ministra solījumiem,” sašutumu neslēpj A. Morozs.
Preses konferencē, kas notika autoceļu atdzīvināšanas plāna prezentācijas laikā, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers informēja, ka lielāko daļu no nosauktajiem miljardiem izlietos tranzītceļu sakārtošanā. No minētās summas 300 miljonus piešķiršot Eiropas Kohēzijas fonds, bet 650 miljonus plānots iegūt valsts un privātās partnerības projektos. Pārējais finansējums būšot no valsts budžeta.
Pēc autoceļu atjaunošanas kartes var spriest, ka ceļu sakārtošanā lielu darba apjomu paredzēts veikt Rīgas rajonā un arī Kurzemē, jauna ceļa būve notiks posmā no Ogres līdz Aizkrauklei.
