Uz Blomes pagasta zemnieku saimniecību “Vecvindas” braucu pirmo reizi, orientējoties vien pēc kolēģes izstāstītā ceļa. Maldīties tomēr neiznāca, jo, nogriežoties no Valmieras – Smiltenes šosejas uz ciemata pusi, tapa skaidrs, ka atrodos jau meklētās saimniecības teritorijā. Kaut agrā pavasara ainava nemēdz būt pievilcīga, jo dabā dominē pelēkā krāsa un ceļi pilni dubļu, tomēr Guntas un Ulda Mangaļu ģimenes “Vecvindu” saimniecībā ir patīkami vērot sakoptus laukus, kuri tikko nometuši sniega segu. Tīrība un sakoptība valdīja arī māju pagalmā, kura centrā karoga mastā lepni plīvoja Latvijas karogs. Savukārt otrpus mājas ielejā savus pelēkos stumbrus pavasara saulē spīdināja resni alkšņi. Alksnājs ir iztīrīts, tāds pats ir arī tiem līdzās izveidotais dīķis. Baudāmā ainava nav izveidojusies pati no sevis. Tā liecina par pastāvīgu un rūpīgu darbu visos gadalaikos.Viesos ierodas puse EiropasTo, ka darbs ir galvenā ikdienas sastāvdaļa 178 hektāru lielajā saimniecībā, no kuriem 66 ģimene nomā, apliecināja arī saimnieks Uldis, kurš ar dēliem Klāvu un Gati sagaidīja mani pagalmā. Es gan nebiju vienīgais viesis, kuru todien saimnieki gaidīja. Ceļā uz “Vecvindām” bija arī 11 ārzemju žurnālisti no Lielbritānijas, Polijas, Dānijas, Nīderlandes, Luksemburgas, Īrijas, Slovēnijas, Ungārijas, Francijas un Vācijas, kā arī Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra galvenais runasvīrs Rodžers Vaits. Ārzemju preses pārstāvji bija ieinteresējušies par Baltijas lauksaimnieku aktivitātēm, pieprasot taisnīgāku tiešo maksājumu sadali starp dalībvalstīm, un vēlējās paši noskaidrot, cik pamatotas ir mūsu zemnieku prasības palielināt atbalsta finansējumu. Uz “Vecvindām” delegācija brauca no Ādažu novada zemnieku saimniecības “Eimuri”, kur iepazinās ar iespējām attīstīt lopkopību, bet Blomē pie zemniekiem Mangaļiem bija nolēmuši sīkāk uzzināt par darbu augkopībā. Brauciena noslēgumā viņi apmeklēja akciju sabiedrības “Trikātas siers” ražotni, bet nākamajā dienā bija dažās saimniecībās Igaunijā.Ieguldīts vairāku paaudžu darbsGaidot pārējos atbraucējus, Uldis, skatoties uz dēliem, pastāstīja, ka Klāvs jau strādā saimniecībā, bet Gatis vēl studē lauksaimniecību Latvijas Lauksaimniecības universitātē. “Viņi ir apsolījuši, ka uz ārzemēm nebrauks. Tas mani priecē. Mūsu saimniecībā daudz kas ir iesākts un daudz vēl darāmā. Šīs ir sievas dzimtas mājas, kurās ar lauksaimniecību nodarbojušās vairākas paaudzes. Labi, ka būs, kas to visu turpina,” saka U. Mangalis. Visiem lauku darbiem saimnieki ir iegādājušies savu tehniku.Arī Klāvs ar Gati, uzrunāti, ko darīs nākotnē, gandrīz reizē atbild, ka viens ir skaidrs – no Latvijas projām nebrauks. Blomes pusē nav daudz saimniecību, kurās strādā gados jauni cilvēki. Iemeslu gribēju uzzināt no “Vecvindu” jaunajiem. “Latvijā laukos ir daudz grūtāk un ilgāk jāstrādā, lai gūtu redzamus panākumus un ienākumus. Lielu daļu jauniešu tas neapmierina. Viņi peļņu grib redzēt ātrāk, tādēļ arī aizbrauc. Taču kādam jāstrādā arī te, un Latvijā ir ko darīt,” apliecina Klāvs. Ziemas mēnešos, kamēr lauki dus mierā, saimniecībā ir izzāģēts un izkopts alksnājs. Īpašumā ir hektārs meža. “Visus darbus padarām tikai paši ar saviem spēkiem. Tad esam droši par darba kvalitāti,” skaidro Uldis. Savulaik ģimene nodarbojās ar lopkopību, bet tagad mainījusi specializāciju uz augkopību. “Vecvindās” audzē pārtikas un sēklas graudus un zālāju sēklu. Kā daudziem saimniekiem, arī Mangaļiem galvenā rūpe ir viena – vai visas ieceres izdosies paveikt, jo pašlaik Eiropas piešķirtais finansējums ir vien tik liels, lai varētu noturēties uz laipas un neiekristu zaudējumos. Zemniece jautājumu krustugunīsMazliet uztraukusies arī Gunta. Kā nekā daļa gaidīto ārzemju preses pārstāvju ir no valstīm, kuru valdības pretojas tiešo maksājumu palielināšanai Baltijas valstīm. Un tad arī pagalmā iebrauca autobuss ar ārzemju viesiem. Atbraucējus gan uzreiz neizdevās ieaicināt mājā uz sarunu, jo vairāki žurnālisti neslēpa pārsteigumu, ieraugot, ka pagalmā no kļavas pa caurulīti traukā tek sulas. Par sulu tecināšanu bija liela interese. Pie kļavas sulām arī notika tuvāka iepazīšanās un vēlāk sarunājāmies jau brīvākā atmosfērā. Žurnālistu jautājumu G. Mangalei netrūka. Preses pārstāvji vēlējas zināt, cik lielu ražu saimniecība iegūst, vai lielāki tiešie maksājumi neveicinās arī nomas maksas celšanos nomātajos hektāros, kurš no piešķirtā atbalsta ir lielāks ieguvējs – zemes īpašnieks vai ražotājs, kas to nomā, kā izlietots līdzšinējais atbalsts un ko vēl ieviestu saimniecībā, ja tas būtu lielāks, kādas ir graudu iepirkuma cenas, vai saimnieki redz perspektīvu saimniecības paplašināšanai, iztiekot bez algota darbaspēka, cik liela nozīme tiešajiem maksājumiem ir saimniecības apgrozījumā, vai iespējams iztikt bez kredītiem un cik lieli ir maksājamie procenti.Daži žurnālisti neslēpa izbrīnu, uzzinot, ka ar tik nelieliem tiešajiem maksājumiem var īstenot tehnikas modernizācijas projektus. Arī saimniecība, pēc preses pārstāvju uzskata, ir stabila ar sakārtotu ražošanu, tādēļ vairāki uzdeva vienu jautājumu – kā to var panākt. G. Mangale atbildēja, ka projektu finansēšanai ir ņemti kredīti, bet visa pamatā ir pamatīgs ģimenes locekļu darbs. Uz jautājumu, ko viņa vēlētos, ja tiešie maksājumi būtu lielāki, zemniece arī atklāti atbildēja: “Gribētos, lai mēs paši varētu mazliet labāk dzīvot.” Visi šo atbildi uztvēra ar izpratni.Uz taisnīgumu neviens necerPēc tikšanās ar “Vecvindu” saimniekiem vēlējos uzzināt dažu ārzemju žurnālistu secinājumus. Ungāru žurnālists Zoltans Ģevaus apliecināja, ka Latvijas zemnieki saņem nepelnīti mazus tiešos maksājumus. “Manuprāt, problēmu šajā jautājumā radījusi krīze. Neviens vairs negrib izmaksāt naudu vairāk. Vienīgā iespēja ir finanšu pārdalīšana, bet tas nozīmē kādam līdzekļus noņemt. Atliek cerēt, ka krīzes sekas izzudīs un iespējas kļūs lielākas. Kaut kas noteikti ar laiku mainīsies. Jau tagad, cik saprotu no vērotajām norisēm Briselē, Latvijas lauksaimnieki uz nelielu maksājumu palielināšanu var cerēt, bet, lai piešķirtā summa būtu pietiekama, līdz tam vēl jāpagaida. Dažas lielvalstis kā Lielbritānija un Dānija pat sākušas runāt, vai vispār fermeriem kaut kas jāmaksā. Lai brīvais tirgus visu izšķir. Iespējams, ka tālākā nākotnē tā arī būs,” saka Zoltans Ģevaus.Vācu žurnālists Jans Peters uzskata, ka Eiropai noteikti jādomā par lielāku atbalstu Baltijas lauksaimniekiem, it īpaši šāds atbalsts nepieciešams saimniecībām, kurās strādā tikai pati zemnieku ģimene. “Es domāju, ka Rietumu fermeriem varētu pat samazināt maksājumus, jo tur ir lielākas iespējas laukos gūt ienākumus arī citās jomās, ne tikai lauksaimniecībā. Piemēram, Vācijā saimniecība ir manam brālim, un tagad viņš lielākos ienākumus iegūst no elektroenerģijas ražošanas ar vēja ģeneratoriem. Vēl ir iespējas nodarboties ar tūrismu. Latvijas lauki salīdzinoši ir ievērojami mazāk apdzīvoti, tādēļ tajos nav arī modernas infrastruktūras, bet tas nozīmē, ka mazāk arī iespēju citu jomu attīstībā,” spriež J. Peters.Cik varēju noprast, lielākā daļa atbraukušo žurnālistu mūsu zemnieku prasības uztvēra ar izpratni. Droši vien, gūtos secinājumus atspoguļojot pārstāvētajos masu medijos, viņi minēs arī savu valstu un Briseles amatpersonu viedokļus. Tomēr katrs vārds, kas atgādina par mūsu zemkopju prasībām, ir svarīgs. Jo vairāk roku būs pieliktas vezumam pastumšanai, jo ātrāk tas sakustēsies.
