Jebkurš darba devējs ir ieinteresēts attīstīt tālāk uzņēmējdarbību, jo tikai tā iespējams palikt konkurētspējīgam un pastāvēt tirgū.
Tomēr, lai ekonomiski augtu, nepieciešams radīt jaunas darba vietas, bet tas prasa lielākus līdzekļus, ar kādiem pēckrīzes laikā ne visi uzņēmēji var lepoties.Interesē subsidētās darba vietasViens no ceļiem, kā turpināt ražošanas attīstību, ir iesaistīties sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), kas oficiāli ir deklarējusi savu misiju būt par sadarbības partneri darba devējam un ņēmējam. To, ka mūspusē šai sadarbībai noteikta atdeve bijusi, apliecināja šonedēļ NVA Valkas filiāles darba devējiem rīkotā semināra lielā apmeklētība. Velti laiku neviens uzņēmējs netērētu. Ieinteresētības pamatā bija jau pērn praktizētā sadarbība, kuras iznākumā vairāki uzņēmēji kopā ar NVA savās darbavietās bija izveidojuši valsts subsidētas darba vietas. Darba devēji bija sabraukuši no Smiltenes, Valkas un apkārtējiem pagastiem, lai uzzinātu, kādas vēl iespējas piedāvā nodarbinātības dienests. Semināru vadīja Valkas filiāles vadītāja Erna Pormeistere, bet ar aktualitātēm darba devējus iepazīstināja aģentūras direktores pienākumu izpildītāja Vivita Pūliņa. Pasākumā piedalījās arī NVA Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Sandra Šimkus.V. Pūliņa informēja par bezdarba statistiku visā Latvijā, kādus pasākumus veikusi NVA, lai bezdarba līmenis samazinātos un kā tas noticis tieši bijušajā Valkas rajonā. Šogad tā saucamo simtlatnieku nodarbināšana ir aizstāta ar jaunu projektu par darba meklētāju iesaistīšanu algotos pagaidu sabiedriskajos darbos. Valkas, Smiltenes un Strenču novadā kopumā šajos darbos strādājuši 103 cilvēki. Notiek arī bezdarbnieku pārkvalifikācija dažādos kursos, izstrādājot projektus, lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši jauniešu iesaistīšanai darbā. Viens no šādiem projektiem, kurā paredzēta darba vietas subsidēšana jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, ir projekts “Darba vieta jaunietim”. Valkas filiāle šogad šajā projektā ir iesaistījusi jau septiņus jauniešus.S. Šimkus gan atgādināja, ka finansējumu darba devēji varēs saņemt, izveidojot pilnīgi jaunas darba vietas un pieņemot tajās darbā jauniešus, kuri pirms tam 12 mēnešus attiecīgajā uzņēmumā nav strādājuši. Mācības ne vienmēr kvalitatīvasSavukārt darba devēji norādīja, ka aģentūrai lielāku uzmanību vajadzētu pievērst profesionālajai apmācībai, jo nereti pieņemtajiem darbiniekiem, kaut arī vajadzīgajā profesijā kursus viņi ir beiguši, pietrūkst prasmju un zināšanu. Vēl problēmu rada tas, ka itin bieži nodarbinātības dienesta atsūtītajiem strādniekiem nav vēlēšanās apzinīgi strādāt. SIA “Valkas meži” valdes priekšsēdētājs Edgars Gailītis novērojis, ka pie viņa darbā ir ieradušies cilvēki, kuri līdz 40 gadu vecumam nav apguvuši nekādu profesiju. “Ne viņiem ir kravas automašīnas, ne traktorista tiesības. Es tādus varu pieņemt tikai par palīgstrādniekiem, bet šajā darbā viņi ir nepārtraukti mudināmi, jo paši neko negrib darīt. Manuprāt, lielākā problēma pašlaik ir atrast darbinieku, kurš grib strādāt. Otra problēma attiecināma uz kvalifikāciju. Atnāk cilvēks, kurš ir ieguvis šīs tiesības, bet no tehnikas tikpat kā neko nezina. Viņi prot tikai turēt stūri, jo cits nekas vairāk viņiem nav mācīts,” saka E. Gailītis. S. Šimkus atzina, ka šāda problēma pastāv, jo nereti pēc iepirkuma konkursa izsludināšanas uz bezdarbnieku apmācību dažādas mācību struktūras sarodas kā sēnes pēc lietus un grūti katras darba kvalitāti pārbaudīt. Tagad Labklājības ministrija ir uzdevusi šo jautājumu atrisināt Izglītības un zinātnes ministrijai. Savukārt kāda cita darba devēja vēlējās zināt, vai dienests nevar samazināt birokrātiju. Dažkārt firma ir izvērsusi uzņēmējdarbību vairākos reģionos un darba devējam paiet laiks, kārtojot dokumentāciju par bezdarbnieku pieņemšanu subsidētajās darba vietās katra reģiona NVA filiālē. S. Šimkus informēja, ka turpmāk dokumentus varēs iesniegt vienā iestādē.Kopumā darba devēji par uzsākto sadarbību ar NVA izteicās pozitīvi. Uzņēmuma “Firma Madara ‘89” Personāla daļas vadītāja Gita Gātere “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka firmai ar NVA īpaši laba sadarbība izveidojusies tieši pēdējos gados. “Tad, kad mums ļoti vajag darbiniekus, es vienmēr no nodarbinātības dienesta meitenēm esmu sagaidījusi pretimnākšanu un palīdzību. Mums ik pa brīdim izveidojas kāda jauna darba vieta, tādēļ šeit vēlos uzzināt, kādas ir iespējas saņemt valsts atbalstu tieši gados jaunu cilvēku pieņemšanai darbā,” saka I. Gātere.SIA “Valdro Agro” direktore Māra Bondare-Petersena atzīst, ka šādi semināri ir noderīgi, jo ikdienā ne vienmēr ir laiks sekot līdzi visām aktualitātēm. “Subsidētās darbavietas ir jūtams atspaids uzņēmējiem, jo krīze pilnībā nav beigusies. Es domāju šovasar, izmantojot NVA piedāvāto iespēju, pieņemt darbā kādu jaunieti,” atklāj M. Bondare-Petersena.“Ziemeļlatvija” vēlējās arī uzzināt, kā NVA direktores pienākumu izpildītāja V. Pūliņa vērtē darba devēju atsaucību uz aģentūras piedāvājumiem. “Mums jau ir noteikts skaits darba devēju, kuri vairākus gadus ar mums aktīvi sadarbojas un labprāt izmanto piedāvātās iespējas. Turklāt pēc šādiem semināriem parasti uzrodas jauni mūsu partneri, tādēļ varu teikt, ka šis skaitlis aug,” apliecina V. Pūliņa. Viņa piebilst, ka liela daļa uzņēmēju paši parāda iniciatīvu, interesējoties par aģentūras aktualitātēm, bet šogad ir iecerētas vairākas aktivitātes, kas, pēc V. Pūliņas domām, sadarbību padarīs vēl ciešāku.
