Viena no skaistākajām vietām Strenču pusē atrodas netālu no pilsētas robežas, valsts autoceļa Rīga Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža malā. Taču tur priecāties par gleznaino Gaujas ielejas ainavu traucē ceļa malā izmestie atkritumi.
Šī vieta ir stāvlaukums aptuveni divu kilometru attālumā no Strenčiem, šosejas labajā pusē, braucot virzienā uz Valku. Piedrazo Strenču vizītkartiJau vairākus gadus stāvlaukuma īpašnieks, akciju sabiedrības “Latvijas autoceļu uzturētājs” Smiltenes ceļu rajons cīnās ar šajā vietā izmesto atkritumu savākšanu. Tiklīdz regulāri tiek pārpildīts garāmbraucēju vajadzībām novietotais lielais konteiners, tā sadzīves draza tiek nomesta tam blakus zemē. Atkritumi ir izmesti arī tuvējā mežā.Cik neglīti tas izskatās, fotogrāfijās iemūžinājis un “Ziemeļlatvijai” un Strenču novada domei tās nosūtījis Smiltenes ceļu rajona Valkas iecirkņa darbinieks Mārtiņš Skrastiņš. Viņš uzsver, ka šis tūristu un citu garāmbraucēju iecienītais stāvlaukums ir Strenču vizītkarte. “Garām brauc arī tūristi no Somijas un Igaunijas. Redzot atkritumu kaudzes šosejas malā, viņiem veidojas priekšstats par Strenčiem,” saka M. Skrastiņš.Viņš nedomā, ka atkritumus šajā vietā izmet tikai tālbraucēji vai citi uz īsi brīdi piestājušu mašīnu šoferi vai pasažieri. Izvedot konteineru un blakus tam nomesto drazu, ceļinieki redzējuši vecus televizorus, datorus, riepas, izlietotu autiņbiksīšu kaudzes un citus sadzīves atkritumus, ko nez vai automašīnā līdzi vadātu iedzīvotāji no attāliem novadiem.Kaut arī pie rokas neviens vēl nav pieķerts, M. Skrastiņš pieļauj, ka šajā situācijā ir vainojami arī atsevišķi tuvējo Strenču vai Sedas iedzīvotāji, un aicina situāciju uzraudzīt pašvaldības policijai, ja vien cilvēki paši nemainīs attieksmi.Dežurēt sola pašvaldības policistiStrenču novada pašvaldības policija apsolījusi aktīvāk iesaistīties problēmas risināšanā. “Pievērsīsim šai vietai pastiprinātu uzmanību. Pat pasēdēsim pie stāvlaukuma, cik laiks mums atļaus,” saka pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Lezdiņš.Ja pašvaldības policisti pieķer personu, kura piedrazo vidi, tad vainīgo var sodīt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. panta vai pašvaldības saistošajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem Strenču novadā, piemērojot naudas sodu. Minētajos Strenču novada saistošajos noteikumos ir arī norādīts, ka ikviena atkritumu radītāja pienākums ir obligāti noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kuram ir tiesības apsaimniekot atkritumus Strenču novadā. Tā ir SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”. Strenču novada dome jau otro reizi apkopojusi informāciju par tiem novada iedzīvotājiem, kuri nav noslēguši līgumu par atkritumu apsaimniekošanu. “Izsūtīsim viņiem brīdinājumu līgumu obligāti noslēgt mēneša laikā. Ja viņi to neizdarīs, tad var piemērot administratīvo sodu,” skaidro Strenču novada domes Saimnieciskās darbības nodrošināšanas departamenta vadītāja Gita Siliņa.Šajā gadījumā, taupot latus un labāk tērējot naudu degvielai, lai izmestu savu mājokļu sadzīves atkritumus publiskā vietā, Strenču novada iedzīvotāji var izrādīties zaudētāji. Smiltenes ceļu rajona direktors Guntis Beļickis uzskata, ka problēmas vienīgais risinājums ir slēgt minēto stāvlaukumu Gaujas malā. “Pagaidām to neesam darījuši tikai pēc Strenču novada domes lūguma. Ar pašvaldību mums ir vienošanās, ka viņi šo vietu apsaimnieko, bet par atkritumu izvešanu maksā mūsu uzņēmums,” skaidro G. Beļickis.Smiltenes novadā 2011. gadā Smiltenes ceļu rajons jau ir slēdzis piecus stāvlaukumus valsts autoceļu malā, jo arī tur pie lielajiem konteineriem regulāri auga sadzīves atkritumu kaudzes un a/s “Latvijas autoceļu uzturētājs” izdeva lielus līdzekļus par atkritumu izvešanu.G. Beļickis spriež, ka šajā gadījumā pašvaldībai varbūt vajadzētu novietot pie stāvlaukuma konteinera norādi ar brīdinājumu, ka māju sadzīves atkritumus tur ir aizliegts izmest.
UZZIŅAI
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss58. pants “Vides piesārņošana un piegružošana”Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā -uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.