Pagājušajā nedēļā Blomes pagastu un Trikātu kopā ar 11 preses pārstāvjiem no 10 Eiropas Savienības valstīm apmeklēja Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čaloša galvenais runasvīrs Rodžers Vaits.
Eiropas Savienības amatpersona un žurnālisti viesojās Blomes pagasta zemnieku saimniecībā “Vecvindas” un akciju sabiedrībā “Trikātas piens”. R. Vaitu interesēja, kā lauksaimnieki izmantojuši Eiropas Savienības piešķirto atbalsta finansējumu un cik pamatotas ir zemnieku prasības pēc lielākiem tiešajiem maksājumiem. Izmantojot izdevību, “Ziemeļlatvija” R. Vaitu lūdza uz interviju, lai uzzinātu viņa viedokli pēc redzētā saimniecībā un siera ražotnē.- Kādi ir jūsu iespaidi pēc saimniecību apmeklējuma un cik pamatotas, pēc jūsu domām, ir Latvijas lauksaimnieku prasības piešķirt lielākus tiešos maksājumus?- Tās ir labas, stabilas lauku saimniecības ar tendenci augt. Tādēļ ir saprotama lauksaimnieku un arī Latvijas valdības vēlme pēc lielāka atbalsta. Tomēr esmu nedaudz vīlies par to, ka Latvijā politiskie spēki koncentrējas tikai uz tiešajiem maksājumiem. Eiropas Savienības izstrādātā lauksaimniecības politika piedāvā arī citas iespējas, piemēram, lauksaimniecības attīstības investīcijas kā ieguldījumus rūpniecībā. Tomēr jāatzīst, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija saņem vismazākos tiešos maksājumus. Šajā aspektā vēlēties tos lielākus ir likumīga politiska prasība. Pēc manām domām, Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kā arī daļa politiķu un valdības pārstāvji ir izdarījuši visu, lai šīs prasības Briselē tiktu sadzirdētas.- Sadzirdētas tās ir, bet vai ir cerība, ka minētos maksājumus palielinās?- Galvenā problēma ir tā, ka mums nākamajam gadam jau ir izstrādāts budžets, tomēr esam izteikuši priekšlikumu izskatīt jautājumu par pašlaik noteiktās maksājumu summas palielināšanu. Tas nozīmē, ka naudu šim palielinājumam vajadzēs ņemt no citām valstīm piešķirtā atbalsta, īpaši no Beļģijas, Nīderlandes, Francijas un Vācijas. Šo valstu pārstāvji jau tagad ir izteikuši neapmierinātību par tādu iespēju un sūdzas. Tādēļ būs ļoti grūti vēl kaut ko no šīm valstīm paņemt, lai jūtamāk izlīdzinātu atbalsta lielumu. Mums arī jāraugās, par kādu Eiropas Savienības kopējo budžetu lems katras valsts valdība laikaposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Cerams, ka tas būs izdarīts līdz gada beigām un mēs varēsim ātrāk zināt savas iespējas. Budžeta galīgajā apspriešanā, lai to pieņemtu, šoreiz piedalīsies arī Eiropas Parlaments. Pilnīgi iespējams, ka Parlamentam būs kāda ietekme Latvijai labvēlīgāka lēmuma pieņemšanā.- Vai, jūsuprāt, Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā dara visu iespējamo, lai Brisele ievērotu Latvijas lauksaimnieku vēlmes?- Es vairāk zinu Sandru Kalnieti un viņas aktivitātes. Viņa mums ļoti izsmeļoši ir skaidrojusi situāciju Latvijas laukos un šo jautājumu risināšanai veltī daudz laika un darba. Protams, ir arī citi aktīvi politiķi. Par līdzīgu situāciju mūs informē arī deputāti no Lietuvas un Igaunijas. Konkrētāk nākotnes iespējas būs redzamas pēc kopējā budžeta pieņemšanas.
