Pagasts noveco. Reproduktīvā vecuma cilvēki raugās pilsētu virzienā. Ar katru gadu sarūk pirmklasnieku skaits pamatskolā.
Pagasts noveco. Reproduktīvā vecuma cilvēki raugās pilsētu virzienā. Ar katru gadu sarūk pirmklasnieku skaits pamatskolā. Ko laukiem sola nākotne?
“Savu bērnu noteikti vedīšu uz skolu Smiltenē!” uzsver blomēniete, kura ir mamma potenciālajam Blomes pamatskolas pirmklasniekam. Viņas mazulim gan vēl kādu laiku ir jāpaaugas, lai sasniegtu skolas vecumu. Par to, ka pagastā šī nav vienīgā ģimene, kas pārliecināta, ka pilsētas skolās viņu bērni varēs saņemt konkurētspējīgāku izglītību, pārliecinājāmies uzklausot vairākus vecākus.
Mazāk runāsi, gudrāks būsi
Tie vecāki, kuri piekrita sarunai ar “Ziemeļlatviju”, uzsver, ka nevēlas, lai tiktu publiskoti viņu vārdi. Pagasts ir mazs, tāpēc tomēr labāk dzīvot pēc principa “mazāk runāsi, gudrāks būsi”.
“Mums vēl ir laiks pārdomām,” secina kāda bērnudārznieka mamma, tomēr arī šī sieviete apgalvo, ja to atļaus ģimenes materiālās iespējas, viņas bērns mācības 1. klasē uzsāks pilsētā. Viņa paskaidro, ka šāda lēmuma pieņemšanā liela nozīme būs arī pamatskolas pedagogu savstarpējām attiecībām. “Ja skolā ir saspringta gaisotne, bērni to jūt. Mums visiem ir problēmas, bet tās ir jācenšas risināt,” pamāca mamma. Viņa salīdzina, ka bērnudārzā situācija ir pavisam citāda, bet skolas kolektīva sasprindzinājumu jūtot pat pieaugušie, kas atnāk uz mācību iestādi.
Ir labie, neitrālie un mūžīgie grēkāži
Blomēniete uzskata, ka bērniem dažkārt nākas atbildēt arī par vecāku grēkiem. Tas nelabvēlīgi ietekmē arī skolēnu savstarpējās attiecības. “Ir labie bērni, neitrālie un mūžīgie grēkāži,” komentē mamma. Vaicāta, kas viņai liek tik skarbi vērtēt skolas gaisotni, sieviete paskaidro, ka viņa iebilst pret anketēšanu. Ja šis pasākums domāts, lai risinātu problēmas un palīdzētu uzlabot skolas dzīvi, tad vecāku vai bērnu paustajām domām jāpaliek konfidenciālām. Diemžēl tas tā neesot. “Anketās nevar rakstīt, ko domā, jo uzzinātais tiek izmantots, kā izdevīgāk,” uzskata blomēniete. Skolā nepieciešamas jaunas vēsmas, mikroklimats jāmaina, tā uzskata vairāki vecāki.
Vienai no mammām vaicāju, vai līdzīgas problēmas nevar rasties arī pilsētas skolās, kur bērnu skaits ir ievērojami lielāks un skolotājam nav tik daudz laika iedziļināties katra bērna individuālā mācīšanā. Arguments, ka mazajās skolās bērni saņem nedalītu skolotāju uzmanību, parasti tiek minēts kā lauku skolu priekšrocība. “Varbūt,” atbild topošā pirmklasnieka mamma, bet vienlaikus ir kategoriska, “es savus bērnus nekad nesūtīšu skolā, ja tajā būs apvienotās klases!”
Viņa uzzinājusi, ka Smiltenes skolās sākumskolas bērniem ir lielākas prasības. “Skolotājiem jābūt stingrākiem. Kāpēc pilsētā skolēniem ir jāmācās vairāk?” jautā blomēniete.
Mazuļi stāv garā rindā
Izvērtējot nākotnes perspektīvas, kā vienu no iespējām risināt problēmas, kas teju teju jau klauvē pie pamatskolas durvīm, Blomes pagasta pašvaldība rosina uzsākt reorganizāciju. Pagasta iedzīvotāji noveco, jaunie dodas darba meklējumos uz pilsētām, kopā ar viņiem arī potenciālie lauku skolu audzēkņi. Pašvaldības speciālisti, ņemot vērā pagastā piedzimušo bērnu skaitu, aprēķinājuši, cik pirmklasnieku varētu būt nākamajā, aiznākamajā un turpmākajos gados. Skaitļi nav iepriecinoši pat situācijā, ja visi blomēnieši savu atvašu izglītošanai izvēlētos pagasta skolu.
Lai lietderīgi apdzīvotu skolas ēku, pagastvara iesaka uz to pārcelt bibliotēku, kas līdz šim atrodas Blomes kultūras nama telpās. Otrs priekšlikums — skolā plašākas telpas jāatvēl bērnudārzam, lai šo pakalpojumu perspektīvā varētu piedāvāt, piemēram, arī Smiltenes iedzīvotājiem. Nav noslēpums, ka pilsētas bērni stāv garā rindā, lai iekļūtu pirmsskolas izglītības iestādē. Daudzi vecāki savas atvases ved uz Launkalnes bērnudārzu, kas ir tālāk nekā Blome.
Var iebilst, ka smiltenieši nolēmuši paši celt modernu bērnudārzu, bet “Ziemeļlatvija”, vērtējot šā projekta perspektīvas, jau rakstīja, ka jaunā pirmsskolas izglītības iestāde neapmierinās pieprasījumu. Tas aprēķināts, saskaitot pašreizējos bērnudārzniekus un rindā gaidošos.
Pedagogi gatavi aiziet no skolas
“Par reorganizāciju esam informēti, bet priecīgi neesam,” vērtē Blomes pamatskolas direktore Mudrīte Vestfāle. Skolotājiem pasliktināsies darba apstākļi, un arī skolēniem būs jādzīvo šaurāk. Pamatskolas kolektīvs gatavo savus pretargumentus, ar kuriem iepazīstinās vecākus. Pēc tam pašvaldība varēs lemt, ko darīt tālāk.
Skolas kolektīvam nepatīk priekšlikums par bērnudārza izveidošanu mācību iestādes telpās. “Mums tas atņems sešas klašu telpas, veselu ēkas stāvu. Būs jāatdod viss skolas mazais korpuss. Tagad ir 100 bērnu, būs 88, arī viņiem būs jādzīvo. Kad būs tie 45, kā pagastā ir saskaitījuši, tad arī domāsim un skaitīsim, nevis tracināsim jau iepriekš,” uzskata direktore. Skolotāji ar šo situāciju ir ļoti neapmierināti. Jau tagad divi pedagogi ir gatavi aiziet no skolas, jo viņiem ir izteikti citi darba piedāvājumi.
“Bibliotēka lai nāk, mēs neiebilstam. Bērnudārzam varam iedot vienu citu telpu, bet visas mēs neatdosim. Tā ir mūsu nostāja,” uzsver M. Vestfāle.
Vai pamatskolas skolotājas nākotnē varētu strādāt pirmsskolas izglītības iestādē? Direktore apstiprina, ka viena no mazo klašu skolotājām ir beigusi kursus, kuros mācījusies piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai, bet tas neatrisinot problēmu.
Ar ko lauku skola ir labāka par salīdzinoši netālo pilsētas skolu? “Mazāki klašu kolektīvi, kuros bērniem ir vieglāk strādāt. Skolotājiem arī vieglāk, jo bērnus var mācīt pamatīgāk nekā 30 skolēnu klasē. Tas ir pats galvenais arguments. Ja domā, ka bērnus no Smiltenes vedīs uz bērnudārzu, tikpat labi no Smiltenes kāds varētu vest bērnu uz skolu. Mēs uzskatām, ka tā varētu notikt, nevis kā domā pašvaldība, ka visus apvienos, mūsu skolu vispār likvidēs un visus bērnus vedīs uz Smilteni. Šaubos un pilnīgi tai idejai nepiekrītu,” pārliecināta direktore. Viņa saprot, ka pamatskolas ēka ir liela un kaut kas ir jādomā, bet šo ideju kolektīvs neatbalstīs.
Skola jau tagad būtu bankrotējusi
Blomes pagasta padomes priekšsēdētāja Zigeta Vīķele, skaidrojot situāciju, nepiekrīt uzskatam, ka lemšana par telpu izmantošanu būtu jāsāk, kad skolēnu skaits jau būs samazinājies. “Tad būs par vēlu, jo tas nav jautājums, ko var izlemt vienā gadā vai vienā dienā,” saka Z. Vīķele. Arī pedagogiem laikus ir jāzina par savām perspektīvām.
Šobrīd nolemts, ka uz pamatskolas telpām pārcels bibliotēku, jo tā atrodas kultūras nama trešajā stāvā un vecāka gadagājuma blomēniešiem ir grūti tur uzkāpt.
Par bērnudārza paplašināšanu šobrīd ir tikai aizsāktas diskusijas. 20. martā pašvaldības deputāti dosies uz pamatskolu un iepazīsies ar telpu izmantošanas iespējām. “Ja bērnudārzu nepaplašināsim, tad viss paliks, kā ir. Tomēr jārēķinās, ka izmaksas uz vienu skolēnu strauji palielināsies, jo ēka ir jāuztur neatkarīgi no bērnu skaita,” paskaidro pagasta priekšsēdētāja.
Ja uz skolu raugāmies no biznesa viedokļa, tad tā jau būtu bankrotējusi. Ja visus pamatskolas skolēnus vestu izglītoties uz Smilteni, pagastam būtu jāmaksā aptuveni 15 tūkstoši. Blomes skola pašvaldībai šobrīd izmaksā 36 tūkstošus. “Tomēr sabiedriskajā sektorā visu nevar vērtēt tikai no biznesa viedokļa, tāpēc ir jāspriež un jālemj, kā lietderīgi izmantot līdzekļus,” saka priekšsēdētāja.
Viņa uzsver, ka izglītības līmenis Blomes skolā ir pietiekami augsts un bērni ar labām sekmēm turpina iegūt izglītību vidējās mācību iestādēs un augstskolās. “Mazā pagastā, kur visi par visiem zina, arī skolotājiem dažkārt ir grūti aizmirst, kāds audzēknis savulaik bijis šodienas skolēna tētis vai mamma,” secina Z. Vīķele. Tas dažkārt rada problēmas.
***
Pašaik Blomes pamatskolā mācās
1. klasē — 9
2. klasē — nav
3. klasē — 11
4. klasē — 11
5. klasē — 8
6. klasē — 10
7. klasē — 11
8. klasēs kopā 21
9. klasē — 18
Kopā 99 skolēni 9 klasēs
Nākamie gadi provizoriski
2007. gadā — 85 bērni 8 klasēs
2008. gadā — 68 bērni 6 klasēs
2009. gadā — 62 bērni 5 klasēs
2010. gadā — 61 bērns 5 klasēs
2011. gadā — 59 bērni 5 klasēs
2012. gadā — 53 bērni 5 klasēs
2013. gadā — 48 bērni 5 klasēs
