“Man nav žēl sevis, bet manas nabaga kaķenītes,” ar šādiem vārdiem “Ziemeļlatvijas” redakcijā vērsās valcēniete Gaida Cirīte. Pensionārei sāp sirds par to, ka gada sākumā sterilizējot iemīļoto kaķenīti, pēc trim mēnešiem dzīvnieks sācis nebalsī kliegt un meklēties. Lūdzot sniegt skaidrojumu profesionālajai veterinārārstei, viņu brutāli izraidīja no prakses.
Izrādās, G. Cirītes mājdzīvniekam veterinārā palīdzība sniegta Valkā, Vijas Lāces veterinārajā praksē.Palīgs izgrūž no telpām G. Cirīte “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka par šo pakalpojumu viņa samaksājusi 20 latus. Gados cienījamajai pensionārei nav bijis žēl no savas pensijas atlicināt šo naudas summu, jo cerēja, ka kaķenīte dzīvos mierīgi un nekad negribēs izbaudīt mīlas priekus ar runčiem. Taču pensionāres cerības bija veltas, jo trīs mēnešus pēc operācijas dzīvnieks nedēļu bļāvis nebalsī. Lai noskaidrotu, kāpēc kaķene tik dīvaini uzvedas, G. Cirīte pirms kāda laika devusies pie veterinārārstes V. Lāces prakses vietu. Pensionāre stāsta, ka viņas iebildumi par operācijas kvalitāti nav uzklausīti un viņa diezgan brutālā veidā izgrūsta no telpām. To izdarījis V. Lāces palīgs Sando Armanovičs. Pensionāre pēc palīdzības un izskaidrojuma vērsusies pie otras Valkā praktizējošās veterinārārstes Ingrīdas Vilnes. Viņa skaidrojusi, ka otru reizi operēt dzīvnieku nav prāta darba. Veterinārārste ieteikusi, ka, lai pasargātu kaķeni no meklēšanās, turpmāk būs jālieto hormonālie medikamenti.G. Cirīte pieļauj, ka sterilizāciju viņas kaķenītei nav veikusi vis diplomētā veterinārārste V. Lāce, bet gan viņas palīgs S. Armanovičs, tāpēc arī ir šādas sekas.Veterinārārstam var būt palīgsI. Vilne “Ziemeļlatvijai” apliecina, ka tik tiešām viņa sniegusi konsultāciju G. Cirītei.“Ja pēc sterilizācijas kaķene meklējas, turklāt tā veikta dzīvniekam, kurš līdz šim nekad nav meklējies, tas liecina tikai vienu, ka kaķenei ir atstātas olnīcas. Tas ir tieši tas orgāns, kas veicina hormonu veidošanos un izraisa meklēšanos,” skaidro I. Vilne. Viņa, ievērojot savas profesijas ētikas kodeksu, neņemas spriest, kā strādā kolēģe, vien piebilst, ka visā pasaulē personām, kurām nav attiecīga diploma, ir aizliegts izmeklēt dzīvniekus, noteikt diagnozi vai veikt ķirurģiskas manipulācijas vai citas ārstnieciskās manipulācijas. Ja šos darbus tomēr atļaujas veikt nespeciālists, tas ir nelegāli. I. Vilne norāda, ka profesionālam veterinārārstam var būt palīgs, kurš vajadzības gadījumā var veikt sanitāra pienākumus, piemēram, nomazgāt vai sterilizēt instrumentus vai palīdzēt uz operācijas galda uzcelt smagu dzīvnieku. Tas ir pat labi, jo ne vienmēr sievietes spēkos ir paveikt darbus, kur nepieciešams fizisks spēks.Kliedz un apvaino“Ja Gaida Cirīte pie manis būtu ieradusies, kā pieklājas, un uzreiz nesāktu kliegt, tad viss notikušais izvērstos pavisam savādāk,” uzskata veterinārārste V. Lāce. Viņa skaidro, ka klientei vajadzēja nākt pie viņas un stāstīt par kaķenes reakciju, nevis viņu un palīgu saukāt par diletantiem. G. Cirīte esot ilggadēja kliente, un līdz šim nav bijušas nekādas problēmas vai klientes iebildumi par sniegtajiem pakalpojumiem un to kvalitāti. Šo 40 gadu laikā, kopš V. Lāce strādā pat veterinārārsti, šis esot pirmais gadījums, kad klients šādā veidā izsaka savus iebildumus. V. Lāce noliedz, ka palīgs S. Armanovičs būtu veicis G. Cirītes kaķenes sterilizāciju, vien piebilstot, ka neatceras, vai pati to būtu darījusi. V. Lācei palīgs nepieciešams, lai veiktu šofera pienākumus un palīdzētu veikt smagākus fiziskus darbus. Pēc šī incidenta V. Lāce esot vienojusies ar apsardzes firmu un ierīkojusi zvana pogu, lai vajadzības gadījumā varētu izmantot apsardzes palīdzību. Uz jautājumu, vai tāpēc turpmāk klienti nevarēs iebilst pret pakalpojumu kvalitāti, V. Lāce atbild, ka apsardze nepieciešama, lai tiktu vaļā no iereibušiem apmeklētājiem un tādiem, kuri uzvedas agresīvi. Te gan jāpiebilst, ka negribas ticēt, vai tiešām Valkā labi pazīstamā rokdarbniece G. Cirīte tik ļoti varēja aizskart un saniknot V. Lāci, ka bija nepieciešama palīga iejaukšanās. Taču vismaz vienu secinājumu pēc notikušā V. Lāce ir izdarījusi – viņa sola, ka turpmāk ar klientiem sarunāsies pati un neļaus iejaukties savam palīgam.Klientiem ir tiesības Sazinoties ar Latvijas Veterinārās biedrības Mazo dzīvnieku sekcijas vadītājas vietnieci Litu Konopori, viņa norāda, ka nevar komentēt šo gadījumu, piebilstot, ka klientei ir tiesības par rupju izturēšanos ar iebildumiem pret konkrēto veterinārārsti vērsties Latvijas Veterinārās biedrības profesionālās ētikas komisijā. Viņa gan savos darbības gados šajā biedrībā neatcerējās faktus, ka profesionālajā vidē būtu apspriests kāds gadījums saistībā ar V. Lāci. Kas attiecas uz šo konkrēto notikumu, ka pēc sterilizācijas dzīvnieks meklējas, L. Konopore stāsta, ka šāda dzīvnieka rīcība ir iespējama. Šādos gadījumos ir jākonsultējas ar savu veterinārārstu un jāvienojas par turpmāko rīcības plānu. Speciāliste piekrīt, ka dzīvnieka īpašniekam jārēķinās ar izdevumiem, bet visā pasaulē mazo dzīvnieku turēšana ir luksusa lieta.
