“Lielo talku” Smiltenes pusē, Cērtenes pilskalnā, jau piektdien, 21. aprīlī, ievadīja Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības Smiltenes mežniecības mežziņi sadarbībā ar fondu “Krustceles”. Sestdien viņu darbu turpināja Smiltenes novada jaunsargi.
Cērtenes pilskalna virsotnē atrodas norāde, informējot, kas šī ir par vietu. Vecais norādes stabs laika gaitā bija satrupējis, tāpēc fonda “Krustceles” valdes loceklis smiltenietis Jānis Dinga no ozolkoka pagatavoja jaunu stabu.
Izveido pārredzamu ainavu
Mežziņi uz saviem pleciem jauno stabu uznesa augšā stāvajā uzkalnā un novietoja vietā. Vēl vietā viņi atlika vandaļu no pilskalna noripināto un tuvējā upītē ievelto informatīvo stendu par Cērtenes pilskalnu, bet talkas turpinājumā izretināja pilskalna apaugumu, veidojot plašāk pārredzamu ainavu. Sestdien “Lielajā talkā” Smiltenes novada 29 jaunsargi un viņu instruktori kopā ar fondu “Krustceles” nozāģēto un nocirsto apaugumu salika pilskalna virsotnē esošajās ieplakās jeb bedrēs, atstājot dabiski sadalāmies.
Abas talkas Cērtenes pilskalnā notika valsts mežu teritorijā, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM), un visas darbības tika saskaņotas ar LVM Austrumvidzemes reģionu. LVM norisinās Meža dienas, un jau tradicionāli Smiltenes pusē tajās iesaistās arī Valsts meža dienesta mežziņi, sakopjot Cērtenes pilskalnu.
2005. gada vējgāze izretināja pilskalna lielos kokus, to vietā aug jauni dažādu sugu kociņi, stāsta LVM Austrumvidzemes reģiona Silvas iecirkņa mežkopis Normunds Vīksna.
“Sadarbībā ar Jāni Dingu marķējām kociņus, atstājot mūsu izvēlētās sugas, citādāk saaug tikai lazdas un apses, visu pārējo nomācot. Vēlamies, lai Cērtenes pilskalns būtu ainaviski sakopts. Tā virsotnē ir taka, pa kuru var pastaigāties,” piebilst Normunds Vīksna.
“Krustceles” pilskalnu vairs nekops
Līdz šim LVM sadarbības partneris Cērtenes pilskalna apsaimniekošanā bija Smiltenes fonds “Krustceles”, taču turpmāk tā vairs nebūs. Fonds nolēma nepiedalīties LVM izsludinātajā konkursā par Smiltenes piepilsētas valsts mežos esošo tūrisma vietu apsaimniekošanu pie Klievezera, Cērtenes pilskalnā un pie Tupurīša ezera. Iepriekšējās līguma attiecības starp “Krustcelēm” un LVM bija uz trīs gadiem, un tagad tās ir beigušās.
“Esam padarījuši daudz, bet cik tad var atkritumus vākt. Turklāt saistībā ar grandiozajiem plāniem (Cērtenes pilskalna attīstības koncepciju – redakcijas piezīme) apstājas darbība tādā ziņā, ka katrs gribētu kaut ko darīt, bet kopsaucēju nevar atrast,” atzīst Jānis Dinga.
“Ziemeļlatvija” savulaik jau rakstīja, ka Cērtenes pilskalna teritorija pieder gan Smiltenes novada pašvaldībai, gan AS “Latvijas valsts meži” un lai pilnveidotu un sakārtotu pilskalna teritoriju, līdz šim iztrūka vienotas koncepcijas par teritorijas attīstību. Tagad pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāta šī dokumenta pirmā redakcija, bet pagaidām plānotās darbības ir tikai uz papīra.
Fonds “Krustceles” nepieteicās arī iepirkumā par Cērtenes pilskalna apsaimniekošanu pašvaldības teritorijā, redzot, ka tur lēnām tiek likvidēts viņu ieguldījums Veselības takas izveidošanā, vairāki takas elementi ir noņemti, nesen – arī lielais tīkls.
“Fondā pārrunājot to visu, secinājām, ka Cērtenes pilskalns lēnām atkal aizveras līdz labākiem laikiem,” viedokli izsaka Jānis Dinga.
GALERIJA: Mežziņi un “Krustceles” talkā sakopj Cērtenes pilskalnu
Reklāma