Sniegam nokūstot, skatam paveras ne tas pievilcīgākais kultūrslānis, kur redzami izsmēķi, suņu mēsli un izlietoti prezervatīvi. Tas izveidojies cilvēku bezatbildīgas un cūciskas rīcības dēļ.
Novada Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas strādniece Marta Babre stāsta, ka pēc sniega nokušanas, kopjot teritoriju ap daudzdzīvokļu namiem, piemēram, Ausekļa un Tālavas ielā, jāsavāc ne tikai suņu atstātās mēslu kaudzes, bet arī izlietoti prezervatīvi, saplēstu trauku lauskas, neskaitāmi izsmēķi, pat maisi ar sadzīves atkritumiem. Cilvēku izmestie atkritumi parasti atrodami zem māju balkoniem. Strādniece apstiprina, ka šopavasar, līdzīgi kā citus gadus, situācija attieksmē pret vidi un sētnieku darbu ir nemainīga. Iedzīvotāji par normu uzskata, ka sētnieki domāti tikai tāpēc, lai savāktu viņu un suņu atstātos mēslus.Arī Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Inese Vehi uzskata, ka pilsētas teritorijā ir vietas, kurās katru gadu atrodamas cilvēku apzināti atstātu atkritumu grēdas. Tos pat pamanās sabāzt notekcaurulēs, kā tas regulāri notiek netālu no bijušās Valkas dzelzceļa stacijas. Caurules ar visiem atkritumiem ziemā aizsalst, tāpēc apkārtējā teritorija applūst un pārpurvojas. Šajā purvainajā vietā, kas izveidojusies pašu cilvēku cūciskās rīcības dēļ, vairākkārt pabijusi arī “Ziemeļlatvija” kopā ar atbildīgajām amatpersonām. “Diemžēl situācija nemainās – kā visu laiku cūkoja, tā arī turpina cūkot,” secina I. Vehi. Viņa met “akmeni” arī jaunās paaudzes virzienā, norādot, ka regulāri jāvāc atkritumi ceļmalās ap skolām. Parasti bērni, ejot mājās, zemē nomet iztukšotas čipsu pakas un izdzertas plastmasas pudeles. Uz jautājumu, kā cīnīties pret mēslotājiem, I. Vehi nebija atbildes. Viņa uzskata, ka, dzīvojot daudzdzīvokļu mājās, cilvēku apziņa ir tik tālu degradējusies, ka viņiem ir vienalga, kur mest savus atkritumus. Pavisam savādāk domā un rīkojas privātmāju saimnieki, kuriem pašiem visas drazas ir arī jāsavāc. Pašlaik Valkas novada Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļā pilsētas teritorijas sakopšanā pastāvīgi nodarbināti 11 strādnieki. Tā saucamajā simtlatnieku programmā teritorijas sakopšanas darbos – 15 personas.Novada Pašvaldības policijā strādā divi darbinieki. Šīs novada struktūrvienības priekšnieka vietas izpildītāja Diāna Jūga stāsta, ka spēki ir par niecīgiem, lai varētu izstāvēt klāt visiem drazotājiem. Ja reidu laikā izdodas pieķert kādu, piemēram, suņu īpašnieku, kas pēc sava mīluļa nesavāc atstātos mēslus, tad policija reaģē. Parasti tiek sastādīts administratīvais protokols. To izskatīšanai nosūta novada administratīvajai komisijai, kura arī pieņem lēmumu par soda mēru. Parasti pirmo reizi gan vainīgais tiek sveikā cauri ar brīdinājumu.
