Baltijas valstu lauksaimnieku vienotība, aicinot Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas veidotājus palielināt tiešos maskājumus Baltijas lauksaimniekiem, izraisījusi Rietumvalstu masu mediju interesi.
Lai noskaidrotu, cik pamatotas ir Latvijas prasības palielināt atbalstu lauksaimniecībai, 21. martā Latvijā ieradās grupa ārvalstu žurnālistu no 10 Eiropas Savienības valstīm un Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čaloša galvenais runasvīrs Rodžers Vaits.Pēc tikšanās ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu delegācija apmeklēja zemnieku saimniecību “Eimuri” Ādažu novadā, bet pēc tam Smiltenes novadā viesojās zemnieku Guntas un Ulda Mangaļu zemnieku saimniecībā “Vecvindas”, lai uzzinātu, kādas iespējas mūsdienu tirgus konkurences apstākļos ir attīstīt graudkopību vidēji lielā zemnieku saimniecībā un kā ražošanā ir izmantoti līdz šim piešķirtie Eiropas Savienības atbalsta maksājumi. “Vecvindu” saimniece Gunta Mangale viesiem pastāstīja, kādas agrokultūras saimniecībā tiek audzētas un kādas iespējas produkciju pārdot tirgū. Žurnālistus interesēja graudu cenas, iespējas ieviest modernas tehnoloģijas, kā arī tas, ko saimnieki varētu vēl izdarīt, ja tiešie maksājumi tiktu palielināti. Preses pārstāvji vēlējās arī zināt, vai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā zemniekiem ir kļuvis vieglāk attīstīt saimniecības.Pēc sarunas vairāki ārzemju žurnālisti atzina, ka lauksaimnieku prasības ir pamatotas un pašlaik noteiktais atbalsta lielums tiešām ir neliels salīdzinājumā ar dažām citām valstīm piešķirtajiem, tomēr izteica bažas, ka ar šo secinājumu vien tik drīz neizdosies panākt jūtamu maksājumu izlīdzināšanu.Vakarpusē ārvalstu žurnālisti apmeklēja akciju sabiedrības “Trikātas siers” ražotni, bet 22. martā viesojās dažās Igaunijas zemnieku saimniecībās. Sīkāk par ārvalstu žurnālistu viesošanos mūspusē lasiet nākamnedēļ “Ziemeļlatvijas” numuros.
