Aizvadītajā skolas brīvlaikā dažiem Smiltenes ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņiem kārtīgi atpūsties nesanāca. Jaunieši pārstāvēja skolu un novadu, gan angļu valodā debatējot par Eiropā aktuāliem politiskiem jautājumiem, gan latviski un angliski uzstājoties valsts publiskās runas konkursā.
Trīs dienas aizvadītajā nedēļā Cēsīs notika Latvijas Jauniešu parlamenta Latgales – Vidzemes reģionālā debašu sesija 10.-11. klašu skolēniem. Uz turieni devās arī Smiltenes ģimnāzisti. Debatēs ar vecāko klašu skolēniem pieredzi ieguva Valkas pamatskolas audzēknes.Pret oponentiem – angļu valodāKā veicināt eiropeisko identitāti un panākt cilvēktiesību ievērošanu? Vai atļaut jauniešiem piedalīties vēlēšanās no 16 gadu vecuma? Kā Eiropas Savienība var palīdzēt attīstīt demokrātiju arābu valstīs? Debatēt par šiem jautājumiem nav viegli pat dzimtajā valodā, taču skolēniem nācās paust savu viedokli, atspēkot oponentu uzbrukumu un atbildēt uz jautājumiem angliski. “Tā ir akadēmiskā angļu valoda, ko grūti saprast,” pēc debatēm atzīst Smiltenes ģimnāzijas 11.b klases skolnieks Andris Šiška. Taču gan viņš, gan skolasbiedri Aija Albertiņa, Artūrs Eimanis, Laura Vizule un Austris Cīrulnieks ieguvuši vērtīgu pieredzi. “Tādas debates ļoti palīdz attīstīt valodu, aizstāvēt savu viedokli un īsi to noformulēt. Ja trīs dienas jārunā angliski, tad sāc tajā valodā jau domāt,” secina 10. klases skolniece Laura Vizule.Jauniešu parlamenta reģionālā asambleja tiek organizēta kā Eiroparlamenta sēde pieaugušajiem, skaidro Smiltenes ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Irita Steģe. Pedagoģei ir prieks par saviem audzēkņiem. “Viņi spēj runāt angliski par nopietnām tēmām un ārpus klases apliecināt savu varēšanu,” ģimnāzistus uzteic I. Steģe.Visjaunākās debašu dalībnieces bija Valkas pamatskolas 9. klases skolnieces, skolas pašpārvaldes prezidente Sabīne Ščegoļeva un pašpārvaldes dalībnieces Kristīne Lielbikse, Annija Visocka un Laura Trence. “Meitenes par debatēm ir lielā sajūsmā un labprāt piedalītos tādā pasākumā vēl. Viņas tagad arī jūtas drošākas angļu valodā,” stāsta Valkas pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Egita Kačevska. Latiņu ceļ augstākSavukārt Smiltenes ģimnāzijas skolnieces Jana Ņikitina (11. klase) un Ausma Cīrulniece (9. klase) brīvlaikā uzstājās Rīgā, valsts publiskās runas konkursa finālā, kas notika divās valodās ar devīzi “Es piedzimu laikā”. Ģimnāzistes runāja pašu sacerētu tekstu latviešu un angļu valodā un atbildēja uz jautājumiem. “Tas bija salīdzinājums starp laiku, kad piedzimām un kurā dzīvojam tagad un kādas pārdomas tas izraisa. Abām valodām bija jābūt vienlīdz spēcīgām gan runā, gan atbildēs uz jautājumiem. Saņēmām atzinību. Finālā bija daudz spēcīgu dalībnieku, kuri perfekti runāja angliski,” stāsta J. Ņikitina. Viņu konkursam sagatavoja skolotājas I. Steģe un Jana Vīksna, bet A. Cīrulnieci – I. Steģe un Ilga Kušnere.“Katru gadu publiskās runas konkursā latiņa ir arvien augstāka. Tiek vērtēta skolēnu valodas prasme, domāšana, runa un teksta radīšana,” atzīst I. Kušnere. Brīvlaikā citi Smiltenes ģimnāzisti bija to skolēnu vidū, kurus uzaicināja aizstāvēt savus zinātniski pētnieciskos darbus Vidzemes reģiona skolēnu konferencē Valmierā. Tie bija: Beāte Melbārde (“Anoreksijas un bulīmijas ietekme uz cilvēka fizisko un garīgo ķermeni”), Liene Časka (“Personīgo datu aizsardzība un jauniešu attieksme pret datu drošību”), Mārtiņš Locs un Mārtiņš Pommers (“Kaņepe medicīnā un industrijā”, Māris Gailītis (“Datoru jaudas progress pēdējos 20 gados”). “Varējām brīvprātīgi izvēlēties, rakstīt zinātniski pētniecisko darbu vai ne. Es to darīju, lai nākamajā mācību gadā pretendētu uz stipendiju,” stāsta 11. klases skolniece B. Melbārde.Viņas paziņu lokā ir meitene, kura pati izdzīvojusi Beātes darbā iztirzātās problēmas, tāpēc darba autorei bijis daudz vieglāk saprast, kāpēc jauniešu vidū ir izplatītas anoreksija un bulīmija.
