Publiska atbalsta izteikšana Eiropas Arodbiedrību savienības konfederācijas aicinājumiem Eiropas Savienības valstīs rīkot protesta akcijas pret tālāku taupības politiku, pienācīgas veselības aprūpes pieprasīšana, iestāšanās pret pensijas vecuma paaugstināšanu Latvijā no 2014. gada, kā arī pret aplokšņu algām – tās ir šā brīža aktualitātes Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darbā.
“Ziemeļlatvija” vēlējās noskaidrot, cik aktuāli šie jautājumi minētās arodbiedrību savienības ikdienā ir bijušajā Valkas rajonā un ko mūspusē dara organizācijas biedri. Šoreiz saruna ar Valentīnu Oleksenko, kura mūspusē pārstāv lielāko arodbiedrību – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Kopumā valstī ir vairāk nekā 40 arodbiedrību, no kurām bez pieminētās lielākās ir Veselības un sociālās aprūpes un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Valdības lēmumu neakceptēLatvijas Brīvo arodbiedrību savienības Lauksaimniecības un pārtikas nozaru arodbiedrības Valkas reģionālās komitejas vadītāja Valentīna Oleksenko apliecina, ka minētās aktualitātes ir svarīgas arī reģionālajās arodorganizācijās. “Tāpat kā Latvijā, sabiedrība noveco arī mūsu un apkārtējos novados. Turklāt lielākajai daļai strādājošo ir veselības problēmas, tādēļ ļoti aktuāls ir sociālās nodrošināšanas jautājums. Brīvo arodbiedrību savienība, tai skaitā mūspuses arodorganizācijas, nav akceptējušas valdības nodomu palielināt pensionēšanās vecumu no 2014. gada. Man pašai nav īsti skaidrs, kādēļ Darba devēju konfederācija tik viegli piekrita šādam valdības ierosinājumam. Kaut arī darba devēji skaļi neizsakās, ka viņiem gados veci strādnieki nav vajadzīgi, tomēr dzīvē, pieņemot cilvēkus darbā, priekšroka lielākoties tiek dota jaunajiem. To var saprast, jo darba devējs jaunā darbinieka apmācībā iegulda līdzekļus un grib, lai pēc tam atdeve no viņa ir iespējami lielāka. Taču jādomā arī par sociālajām garantijām gados vecākiem. Labklājības ministrija uzskata, ka obligāti pensionēšanās vecums jāpalielina, jo Sociālajā fondā nav līdzekļu. Tomēr tā šos līdzekļus būs grūti palielināt. Ir jārada jaunas darbavietas, lai palielinātu darbinieku skaitu, kuri arī būs naudas iemaksātāji minētajā fondā. Mēs esam aicinājuši cilvēkus rakstīt e-vēstules par to, ka jāsamazina nodokļi, ka nedrīkst no 2014. gada palielināt pensijas, kā arī vaicāt valdības pārstāvjiem, ko darīt cilvēkam, kam pāri 50 gadiem, un rakstīt šīs vēstules mājaslapā www.arodbiedribas.lv, lai arodbiedrību vadība ar tām varētu iepazīstināt valdību,” saka V. Oleksenko. Tur, kur arodbiedrība – aplokšņu algu navPar to, ka pašlaik lielu daļu sabiedrības nodarbina pensiju jautājums, pēc V. Oleksenko teiktā, apliecina arī tas, ka ļoti daudzi sākuši kārtot priekšpensionēšanās dokumentus, jo nav vairs ticības valdības agrāk teiktajam. Komitejas vadītāja piekrīt, ka vārdos izteiktie protesti varas koalīcijā bieži palikuši nesadzirdēti, tādēļ tagad organizācija ierosina rakstīt e-vēstules. Varbūt valdībai liks mainīt domas cilvēku rakstītais. Tā saucamo aplokšņu algu izmaksāšana mūspuses uzņēmumos, kuros darbojas arodbiedrības, nav aktualitāte. “Tas ir ne tikai Valkas un apkārtējos novados, bet visā valstī. Tur, kur izveidotas arodbiedrības, darba devēji strādājošajiem ir sociāli labvēlīgi un ievēro valsts noteiktos likumus,” apliecina V. Oleksenko.Valkas komitejas vadītāja savas darbības laikā neatceras gadījumu, kad kāds darba devējs būtu pretojies arodbiedrības izveidošanai, ja strādājošie to vēlējušies. Nav bijuši arī strīdi par nepamatotu atlaišanu no darba vai apzinātu darba samaksas ieturēšanu. “Man bija pat tāds gadījums, kad satikos ar kādu darba devēju, kurš norūpējies stāstīja, ka pirms valsts svētkiem gribējis strādniekiem piešķirt piemaksu pie algas, bet diemžēl tas neizdevies, jo ar viņu preču pasūtītāji nebija norēķinājušies,” atceras V. Oleksenko. Pēc viņas novērotā, bijušā Valkas rajona teritorijā uzņēmēji domā arī par strādājošo vajadzībām, ne tikai par savu biznesu. Rūpējas par veselības apdrošināšanuKas attiecas uz darbu labākas veselības aprūpes nodrošināšanā, tad pašlaik arodorganizācijas sniedz nopietnu palīdzību strādājošajiem, apdrošinot viņus pret nelaimes gadījumiem. “Diezgan bieži ik mēnesi maksātā biedru nauda procenta apmērā no algas pie maksātāja atgriežas ar uzviju. Viens no pēdējiem gadījumiem bija, kad kāda sieviete krītot salauza pleca kaulu. Kad strādniece bija beigusi ārstēšanos, viņa neslēpa prieku, ka visi izdevumi bija segti no arodbiedrības iemaksātās apdrošināšanas naudas,” stāsta V. Oleksenko. Daudzi izmanto arodbiedrības piedāvātās konsultācijas dažādu problēmu risināšanā un dokumentu kārtošanā. To, ka sastāvēšana arodbiedrībā nav tikai formāla lieta, atzina arī “Ziemeļlatvijas” aptaujātie vietējo arodorganizāciju pārstāvji. SIA “Valkas meliorācija” darbiniece Daina Rieksta uzskata, ka nozīmīga ir organizācijas un uzņēmuma vadības sadarbība, izstrādājot koplīgumu. “Līdz šim vadība mūsu prasības ir ievērojusi un iespēju robežās tās pildījusi. Arodbiedrības valsts mēroga aktivitātēs gan esam mazāk piedalījušies, izteicām atbalstu vien mediķu un skolotāju rīkotajām protesta akcijām. Vairāk bijušas rūpes par mūsu pašu uzņēmumu. Strīdu par nepamatotu strādājošo atlaišanu vismaz kopš brīvvalsts atjaunošanas “Valkas meliorācijā” nav bijis. Varbūt arī tā ir mūsu pastāvēšanas nozīme, jo administrācija vienmēr cenšas rīkoties likumīgi,” saka D. Rieksta.Izveidojusies laba sadarbībaArī Smiltenes Valsts tehnikuma – profesionālās vidusskolas arodorganizācijas priekšsēdētājs Aivars Birkenšteins uzskata, ka organizācijai ar darba devēju ir nostiprinājusies stabila un veiksmīga sadarbība. “Kā pirmais apstiprinājums tai ir jāmin koplīgums, kurā vadība ievērojusi arī arodbiedrību intereses. Tehnikuma direktors Andris Miezītis ir atbalstījis arī lielāka mēroga organizācijas akcijas. Savulaik mums bez maksas viņš atvēlēja autobusu braucienam uz Rīgu, lai mēs tur piedalītos izglītības darbinieku protesta akcijā,” stāsta A. Birkenšteins. Iestādes direktoram A. Miezītim organizācijas vadība ir piešķīrusi arī goda nosaukumu “Arodbiedrību sadarbības partneris”. Mēdz uzskatīt, ka darba devēji visai skeptiski raugās uz arodbiedrību veidošanu, tomēr vismaz daļa no viņiem organizācijā saredz arī labus palīgus sarežģītu jautājumu risināšanā. Akciju sabiedrības “Trikātas siers” Ražošanas daļas vadītāja Raisa Jablonska stāsta, ka starp uzņēmumā izveidotās arodbiedrības biedriem un administrāciju pastāv laba sadarbība. “Es domāju, ka par to jāpateicas arodorganizācijas priekšsēdētājas uzņēmībai un arī talantam. Viņa briestošos sarežģījumus ikdienā laikus pamana un prot ar tiem saistītos jautājumus veiksmīgi atrisināt, pirms tie pārtop par problēmu,” atzīst R. Jablonska.V. Oleksenko stāsta, ka arodbiedrība turpinās izglītot strādājošos par viņu tiesībām un sniegs konsultācijas darba strīdu gadījumos. “Nereti cilvēks arī zina savas tiesības, bet baidās par tām iestāties, jo jūtas viens pret visu administrāciju. Te atklājas mūsu organizācijas nozīme. Ja strādnieks redzēs, ka viņš nav viens un viņa intereses gatavi aizstāvēt līdzbiedri, tad viņš arī centīsies cīnīties par savu taisnību, un tā viņš atklās arī arodbiedrības nozīmi,” apliecina V. Oleksenko.Pašlaik bijušā Valkas rajona teritorijā ir izveidotas sešas Brīvo arodbiedrību savienības arodorganizācijas.
