Pagājušonedēļ Valkas novada domē notika konkursa komisijas sēde, kurā uz darba interviju ieradās četri pretendenti, kas bija pieteikušies uz Valkas pilsētas kultūras nama direktora amatu. Komisija apstiprināšanai šajā amatā uz pašvaldības 23. marta sēdi izvirzīja Mārīti Meļķi, kura jau šobrīd strādā par kultūras nama direktores pienākumu izpildītāju.
Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs pašvaldības vadītāja vietnieks Viesturs Zariņš stāsta, ka amata pretendenti vēl nav informēti par konkursa rezultātiem. Arī vērtēšanas protokolu vēl neesot paguvuši parakstīt vairāki komisijas locekļi.Pašvaldība neizstrādāja konkursa nolikums Jau rakstījām, ka vērtēšanas komisijā strādāja novada deputātes Unda Ozoliņa un Mārīte Magone, izpilddirektors Guntis Bašķis, Personāla daļas vadītāja Līga Metuzāle un kultūras darba organizatore Līga Lāne. Pretendentu vērtēšana notika četru punktu sistēmā. V. Zariņš skaidro, ka augstākais vērtējums bija viens, zemākais – četri punkti. Visaugstāko komisijas vērtējumu saņēma M. Meļķe, kura darba intervijā ieguva desmit punktus. Pārējie kandidāti – Aivars Ikšelis un Kitija Kazaka ieguva vienādu punktu skaitu – 13, bet ceturto amata kandidāti – Gunitu Gulbi – komisija novērtēja ar 16 punktiem. Pašvaldības izsludinātajam konkursam uz šo amatu nebija izstrādāts nolikums un īpaši vērtēšanas kritēriji. Novada domes Personāla daļas vadītāja Līga Metuzāle skaidro, ka ne vienmēr šādiem konkursiem ir nepieciešams nolikums. Taču zinot situāciju, kāda pašlaik izveidojusies kultūras namā, L. Metuzāle pieļauj, ka nolikumu, iespējams, tomēr vajadzēja izstrādāt vēl pirms konkursa izsludināšanas. Amatpersona norāda, ka vērtēšanas kritēriji netieši bija iestrādāti izsludinātā konkursa tekstā. Pašvaldība pretendentam izvirzīja šādas prasības – augstākā izglītība, vēlama kultūras vadībā; prasme patstāvīgi organizēt savu un komandas darbu, analizēt un plānot, pieņemt lēmumus; labas saskarsmes un komunikācijas prasmes; praktiska pieredze darbā kultūras vai līdzīga rakstura radošā, organizatoriskā, mākslinieciskā vai izglītojošā jomā tiks vērtēta kā priekšrocība. To, ka amata pretendentus vērtēja pēc izvirzītajām prasībām, kas bija minētas konkursa sludinājuma tekstā, apstiprina arī V. Zariņš. Viņš atklāj, ka šonedēļ saņēmis A. Ikšeļa iesniegumu ar lūgumu viņu informēt par konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijiem. Atbilde vēl neesot sagatavota, bet likuma noteiktajā kārtībā pašvaldība to nosūtīs A. Ikšelim.Noraida pārmetumus par interešu konfliktuSavukārt A. Ikšelis uzskata, ka konkursa organizēšanas kārtībā ir novērojami vairāki būtiski pārkāpumi. Pašvaldība izsludināja konkursu uz Valkas pilsētas kultūras nama direktora amatu. Taču Valsts ieņēmumu dienestā šī pašvaldības struktūrvienība ir reģistrēta kā Valkas kultūras nams. To apstiprina arī V. Zariņš, piebilstot, ka pirms konkursa šī, viņaprāt, nebūtiskā nianse nav pamanīta, bet tuvākajā laikā tā tiks novērsta.A. Ikšelim rodas pārdomas, kā komisija varēja novērtēt, kurš no pretendentiem ir atbilstošāks, ja nav vērtēšanas kritēriju. Taču katrs vērtē pēc savām simpātijām. Lūdzot vērtēšanas komisijas vadītājam V. Zariņam konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijus, A. Ikšelis tos nav saņēmis, jo tādu dokumentu nemaz nav bijuši. A. Ikšelis norāda, ka darba intervijas laikā no kādas komisijas locekles izskanējis ierosinājums, ka konkursa protokolam ir jābūt slepenam. Šim ierosinājumam gan pretojušies pārējie komisijas locekļi. Konkursa dalībnieks uzskata, ka vērtēšanas komisijas locekle M. Magone atrodas interešu konfliktā. Proti, viņai vairāk nekā 20 gadus darbojas dziesmu draugu kopā “Nāburgi”. Šo kolektīvu vada M. Meļķe. Loģiski, ka tas, kurš sēdēs direktora krēslā, arī lems, cik lielus līdzekļus atvēlēs katram pašdarbības kolektīvam, īpaši to ārzemju braucienos.Komisijas locekle M. Magone “Ziemeļlatvijai” apgalvo, ka viņa noteikti nav interešu konfliktā, piebilstot, ka darbošanās “Nāburgos” ir tikai viena no daudzajām viņas radošajām izpausmēm. Viņa norāda, ka komisijai nebija viegli izvēlēties kultūras nama vadītāju. To pierāda vairāk nekā četru stundu ilgais komisijas darbs. M. Magone apmeklē gandrīz visus kultūras namā notiekošos pasākumus, tāpēc viņa varot spriest par visu iestādes darbinieku attieksmi, izpratni, komunikāciju ar saviem kolēģiem un apmeklētājiem, iesaistīšanos citos novada kultūras procesos, kurus neorganizē paši kultūras nama darbinieki. Viņa norāda, ka M. Meļķe jau trīs mēnešus vada kultūras namu un šajā laikā pierādījusi savas spējas. “Galu galā M. Meļķe ir saprātīgs cilvēks. Ja viņa jutīs, ka nevar pavilkt šo vezumu, tad viņai ir tiesības atteikties no šī amata. Tad pašvaldība var izsludinās jaunu konkursu,” spriež M. Magone.Kolektīvs sadalījies divās frontēsVairs jau nav nekāds noslēpums, ka pēc bijušās kultūras nama direktores Aijas Sallu aiziešanas no darba, kolektīvs ir sadalījies divās frontēs. Vieni aizstāv M. Meļķi kā iestādes vadītāju, savukārt otri ir nostājušies pretējā frontē un savu balsi atdod par A. Ikšeli kā priekšnieku. Diemžēl vai par laimi kolektīvam nav nekādas teikšanas pie amatu dalīšanas, bet šīs divas pretējās frontes nu nekādi neveicina pozitīvo gaisotni iestādē. Tam, ka kultūras namā pašlaik ir saspīlēta gaisotne, piekrīt arī vairākas pašvaldības amatpersonas un kultūras nama darbinieki, kuras gan nevēlējās publiskot savus vārdus, norādot, ka viņiem ikdienā ir kopā jāstrādā. Visas “Ziemeļlatvijas” uzrunātās personas atzina, ka kolektīvs ir sašķelts, tāpēc vislabākais risinājums būtu bijis, ja konkursam uz vadītāja amatu būtu pieteicies konkurētspējīgs pretendents no malas. Diemžēl tas nenotika, tāpēc turpinās nesaskaņas un “matu skaldīšana”.
