Kopš janvāra vidus Valkā darbojas naktspatversme, tomēr vēl neviens pilsētas bezpajumtnieks tajā nav lūdzis naktsmājas. Tā saucamie bomži naktis pavada kur pagadās — pagrabos, namu bēniņos, pamestos graustos.
Kopš janvāra vidus Valkā darbojas naktspatversme, tomēr vēl neviens pilsētas bezpajumtnieks tajā nav lūdzis naktsmājas. Tā saucamie bomži naktis pavada kur pagadās — pagrabos, namu bēniņos, pamestos graustos.
Nesen redakcija saņēma ziņu, ka pamestā pagrabā Poruka ielā jau vairākas naktis pavada bomzis, kurš esot apsaldējis kājas.
Bezpajumtnieks par patversmi nevar samaksāt
Devos uz norādīto vietu, lai noskaidrotu, kādēļ bezpajumtnieks salst, bet neizmanto patversmes pakalpojumus. Sniegā uz pagrabu, kas palicis bez saimnieka, var redzēt iemītu taciņu. Durvis ir salauztas un nav aizveramas. Dziļāk pagraba tumsā pamanu pusguļus zvilnošu cilvēku, kurš kājas satinis vecās lupatās. Pagrabā satiktais vīrietis saka, ka viņu sauc Sergejs. Viņš stāsta, ka kājas ļoti salušas, kad bijis 30 grādu sals, un piebilst, ka pašlaik galvenā rūpe ir dabūt santīmus maizes nopirkšanai. Painteresējos, kādēļ bezpajumtnieks nedodas uz naktspatversmi, kur var sasildīties, paēst un pārgulēt.
“Man nav naudas, bet patversmē par nakšņošanu jāmaksā 30 santīmu. Man to nav. Par velti būšu aizgājis tik tālu, jo mani nelaidīs iekšā,” saka Sergejs un aizsmēķē cigareti. Turklāt, kā apgalvo bezpajumtnieks, ja arī dabūtu santīmus, tos tūlīt iztērētu, pērkot maizi. Viņš esot dzirdējis — ja neesot naudas, patversmē pavadītais laiks esot jāatsrādā. “Es tagad neko nevaru padarīt, jo esmu nosalis un nejūtos stiprs. Diezin vai arī pēc vienas naktsmītnē pavadītas nakts es atkoptos, bet ilgāk tur nedrīkst uzturēties. Skaidrs, ka mani tur neviens iekšā nelaidīs,” uzskata Sergejs. Bezpajumtnieks atzīstas, ka dzīvesvietas pieraksts viņam ir, tomēr faktiski pajumtes neesot. Uz jautājumu, kādēļ viņš nedzīvo tur, kur pierakstīts, klaidonis atmet ar roku un novelk: “Eh, ko tur…”
Mēneša laikā patversmē pārguļ tikai māte ar bērniem
Valkas sociālā nama direktore Eleonora Bērziņa, kuras pārziņā atrodas arī patversme, informē, ka februārī naktsmītni izmantojusi tikai viena māte ar trijiem bērniem. “Sieviete bija iebraukusi no citurienes, un viņai ar bērniem vajadzēja naktsmājas. Valcēnieši patversmi nav izmantojuši,” saka E. Bērziņa.
Patversmē ir astoņas vietas. Iebraucējiem par nakšņošanu jāmaksā divi lati, bet pilsētniekiem, kuriem nav pajumtes, — 30 santīmu. “Ja bezpajumtniekam naudas nav, viņam jādodas uz pilsētas sociālo dienestu un tad jānāk pie mums ar dienesta izziņu. Cilvēkiem bez līdzekļiem, kuri te vēlas pārnakšņot, tomēr jāapzinās, ka valsts izdod naudu par patversmes uzturēšanu, tāpēc viņiem par pakalpojumu saņemšanu jāveic vismaz noteikts darbs. Te viņi saņem tīru veļu, pārtiku, bet šīs lietas nekur nav par brīvu,” saka E. Bērziņa.
Naudas trūkuma piesaukšana esot vienīgi aizbildināšanās
Valkas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka bomžu paskaidrojumi par naudas trūkumu ir tikai aizbildināšanās. “Ja cilvēks ir palicis bez pajumtes un nosalis vai arī pat iedzēris un viņam salā draud nosalšana, sociālie darbinieki atradīs iespēju viņa izmitināšanai. Vēlāk var kārtot jautājumu par viņa norēķināšanos. Katrā ziņā, ja kāds ir nokļuvis sarežģītā situācijā, viņam naktsmājas naudas trūkuma dēļ neatteiks. Es domāju, ka iemesls, kādēļ patversmi bomži neapmeklē, ir cits, proti, šajā iestādē nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus, bet viņi ir pieraduši to darīt. Protams, daži, iespējams, nemaz nevēlas dzīvot labākos apstākļos, jo pieraduši pie līdzšinēja dzīves stila. Arī darbs, kas jāveic, lai atstrādātu patversmē pavadīto laiku, nav grūts. Sociālā dienesta darbiniekiem ir tiesības to uzdot katram pēc viņa spējām,” saka V. A. Krauklis.
Valkas domes sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska domā līdzīgi. “Uzturēšanās patversmē nav tik daudz atkarīga no tā, vai bezpajumtniekam ir vai nav naudas, bet gan no viņa vēlmes izmantot šos pakalpojumus. Nav arī tiesa, ka bomžiem par patversmi nebūtu informācijas. Viņi ļoti ātri uzzināja par zupas virtuvi un pastāvīgi nāk pēc taloniem. Par nakšņošanu patversmē ir nedaudz jāmaksā vai jāpastrādā, tādēļ arī šī atturība. Uzskatu, ka šie cilvēki nav invalīdi. Viņi šādu dzīves veidu ir paši izvēlējušies, tādēļ ne tikai sociālajiem darbiniekiem, bet arī bezpajumtniekiem pašiem jādarbojas, lai situāciju uzlabotu. Cilvēks nedrīkst gaidīt un saņemt visu par brīvu, arī viņam ir kaut kas jādara, jo bez darba nekā nav. To mums māca vairākos sociālo darbinieku semināros — nepieradināt grūtā situācijā nokļuvušos visu saņemt par brīvu. Mēs neuzspiežam strādāt smagu darbu astoņas stundas. Domāju, ka vienu stundu paslaucīt ietvi pie sociālās aprūpes nama var katrs cilvēks. Arī bezpajumtnieks, ja, protams, viņš vēlas padzīvot labākos apstākļos,” saka N. Dubrovska.
Pēc noteikumiem, patversmē par 30 santīmiem drīkst pieņemt tikai tās personas, kurām nav deklarētas dzīvesvietas. Savukārt sociālā dienesta darbinieki pašlaik zina tikai vienu tādu klaidoni. Tātad patversme ir, bet faktiskajiem bezpajumtniekiem tajā tik un tā ir problemātiski iekļūt, jo gandrīz visi bomži ir kaut kur pierakstīti. Diezin vai tuvākajā laikā patversmes pakalpojumus izvēlēsies arī strādājošie pilsoņi. Vienīgā cerība ir tūristu sezona, jo šobrīd viss liecina, ka iestāde atvērta veltīgi.
