Katrs zina, ka, pārvietojoties gar ceļa malu diennakts tumšajā laikā, nepieciešams atstarotājs. Tas ir katra cilvēka pienākums pret savu dzīvību. To tēlaini var salīdzināt ar situāciju privātajos mežos.
Katrs zina, ka, pārvietojoties gar ceļa malu diennakts tumšajā laikā, nepieciešams atstarotājs. Tas ir katra cilvēka pienākums pret savu dzīvību. To tēlaini var salīdzināt ar situāciju privātajos mežos.
Ikvienam ir skaidrs, ka nocirstā meža vietā jāizaug jaunam. Vai esam izdarījuši visu, lai tā notiktu? “Mēs, Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki, vēlamies jums palīdzēt un atgādināt, ka, tiklīdz nokusīs sniegs, vajadzētu aiziet līdz tam klajumam, kur pirms pieciem vai vairāk gadiem auga lieli koki,” aicina Valkas virsmežniecības virsmežziņa vietniece Viviana Polīte. Viņa labi saprot situāciju privātajos mežos un zina iemeslus, kas traucē laikā atjaunot mežu.
“Jūs, protams, toreiz gribējāt nozāģēto koku vietā iestādīt jaunus, bet tobrīd nauda bija nepieciešama bērnu izglītošanai, veselības uzlabošanai, mājas remontam, mašīnas iegādei un vēl, un vēl. Tagad stādi maksā dārgi, bet no toreizējās peļņas nekas nav palicis pāri. Arī meža dzīvnieki ir apēduši savu tiesu jauno dzinumu,” situāciju raksturo VMD speciāliste.
Ko šādā gadījumā iesākt?
Vispirms jāaplūko kādreizējais izcirtums un jānovērtē situācija. Mēdz teikt, ka “mežs nav aptieka”, tomēr noteiktā kārtība ir jāievēro. Ļoti iespējams, ka māte Daba jau ir padarījusi lielāko darba daļu un izcirtums ir atjaunojies, tikai nepieciešama kopšana (kociņu retināšana), izceļot varenākos un meža augšanas apstākļiem piemērotākos kociņus.
Kamēr viss vēl nav sazaļojis, var paspēt izkopt un par paveikto paziņot mežniecībai, lai mežsargs to dokumentāri noformētu.
“Šogad jo īpaši aicinām termiņā neatjaunoto mežu īpašniekus pievērsties sava īpašuma sakārtošanai, tādējādi palīdzot rast skaidrību par situāciju privātajos mežos virsmežniecībā. Runājot līdzībās — jūsu iespējās gluži kā atstarotājam ir palīdzēt izdzīvot jaunajam mežam,” aicina V. Polīte.
