Lai uzzinātu, cik attīstīta ir kāda apdzīvota vieta, pat nevajag izstrādāt sarežģītus teritorijas attīstības indeksus. Vajag tikai paskaitīt, cik katrā pilsētā vai pagastā ir banku filiāļu, degvielas uzpildes staciju (DUS) un spēļu zāļu, jo tie ir svarīgi indikatori vietējo iedzīvotāju maku un bankas kontu biezumam. Šī Smiltenes novada attīstības programmas sabiedriskās apspriešanas sanāksmē nesen dzirdētā atziņa nav jāuztver kā joks. Tajā ir savs patiesības grauds. Nauda mīlot, ja to skaita, bet skaitītāji uzrodas tur, kur ir nauda. Ar Smiltenes novadu šajā ziņā viss kārtībā, atviegloti nopūtās minētajā sanāksmē klātesošie, jo Smiltenē no trijiem minētajiem “vaļiem” netrūkst nekā. Par pilsētu, piemēram, ir pat interese vēl citai naftas produktu kompānijai, kura te saredz potenciālu vietu savai DUS. Tomēr novada attīstības vīzijas plānošanā ir cits zemūdens akmens, kas drīzā nākotnē galvassāpes var sagādāt arī citiem, it īpaši mazākiem novadiem, kuros nav spēcīgu attīstības centru (piemēram, tādiem novadiem, kurus veido tikai pagasti). Lauki kļūst arvien tukšāki, jo cilvēki darbspējīgā vecumā tos pamet. Rezultātā arī bērnu laukos kļūst arvien mazāk. Rodas loģisks jautājums, cik audzēkņu pēc dažiem gadiem būs pagastu pamatskolās? Taču pašvaldībai skolu ēkas tāpat ir jāapsaimnieko, ieguldot tajās sava budžeta naudu. Viens no risinājumiem ir izveidot lauku izglītības iestāžu namus par maziem pagasta centriem, kur zem viena jumta atrastos skola, bibliotēka, feldšerpunkts vai arī citas iestādes citā kombinācijā. Jebkurā gadījumā demogrāfiskās situācijas dēļ novados drīz būs risināmas līdz šim nebijušas problēmas.
