Pagājušajā nedēļā tikos ar bijušo padomju armijas virsnieku valcēnieti Gundaru Šulcu, kurš stāstīja par savu militāro karjeru.
Pagājušajā nedēļā tikos ar bijušo padomju armijas virsnieku valcēnieti Gundaru Šulcu, kurš stāstīja par savu militāro karjeru. Ideja par interviju ar šo cilvēku radās pavisam neplānoti, kad kopā ar kolēģiem atcerējāmies, ka padomju gados 23. februārī svinēja Padomju Armijas un Jūras kara flotes dienu. Bijušais virsnieks atzinās, ka katru gadu februārī joprojām mēdzot kopā ar bijušajiem kolēģiem atcerēties pavadītos gadus armijā.
Šie svētki bija pārvērtušies par neoficiālu Vīriešu dienu. Arī es atceros, ka šajā dienā sievietes centās pagatavot bagātīgas vakariņas un palutināt stipro dzimumu. Daudzos kolektīvos kolēģes darbabiedriem klāja mielasta galdus, uz kuriem netrūka alkohola, un dāvāja sarkanas neļķes. Viņas, protams, zināja, ka kolēģi veiks pretgājienu — sveiks viņas ar sarkanām tulpītēm toreiz plaši svinētajā Starptautiskajā sieviešu dienā jeb 8. Martā.
Arī mūsdienās vairākums vīriešu neiebilstu, ja viņiem būtu īpaši svētki. Pagājušajā nedēļā ziņu portāls “Delfi” veica aptauju, lai noskaidrotu, ko īpašu vīrieši būtu pelnījuši 23. februārī. 41 procents atbildētāju uzskata, ka stiprais dzimums būtu pelnījis smeķīgas vakariņas. Savukārt 25 procenti domā, ka vīriešiem šajā dienā pienāktos īpaša uzmanība no mīļotās sievietes. Septiņi procenti aptaujas dalībnieku uzskata, ka vīriešiem 23. februārī vajadzīga atpūta draugu lokā, bet četri procenti iesaka vienatni. Šķiet, ka svētku nekad nevar būt par daudz, ja vien tos prot svinēt saprātīgi. Ja Latvijā maijā svinam Mātes dienu, tad par Tēvu dienu vēl tikai notiek diskusijas. Un ne jau visi vīrieši ir tēvi, tāpat kā sievietes — mātes! Tas, ka latvieši vēlas svinēt svētkus, nav nekas slikts. Šķiet, ka nebeidzamajā un stresainajā ikdienas skrējienā cilvēkiem nepieciešamas dienas, kad viņi varētu nedaudz atslābināties un kopā ar ģimeni vai draugiem izklaidēties. Un kas tur būtu slikts, ja mēs mūsu vīriešiem veltītu nedaudz lielāku uzmanību, ne tikai mudinātu pelnīt visu pasaules naudu vai arī strostēt par nepadarītajiem darbiem. Ja var ticēt parunai,ka dots devējam atdodas, tad vīriešu sumināšanai būtu divtik liela atdeve — viņi mūs, sievietes, mīlētu vēl vairāk. Tas ir atkarīgs no mums pašām.
