Gandrīz katru gadu sabiedrībā uzvējo viedokļi par pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanu 7. janvārī un šīs dienas noteikšanu par brīvdienu. Tas ir Saeimas kompetencē. Līdz šim mūsu likumdevējs allaž noraidījis rosinājumus par papildu brīvdienas ieviešanu. Pēc nule notikušā referenduma, šķiet, sabiedrība pozitīvam lēmumam ir tik tuvu kā nekad. Ne tikai Latvijas prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un ne mazums politiķu uzskata, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos jābūt brīvdienai. Ņemot vērā, ka šīs ticības cilvēku skaits Latvijā ir gandrīz pusmiljons, patiešām, kāpēc lai nepaietos viņiem soli pretim. Pareizticīgo Ziemassvētku oficiālā atzīšana nav etnisks vai lingvistisks jautājums, jo pareizticīgo draudzēs ir gan latvieši, gan krievi, gan citu tautību pārstāvji. Vissliktākais ir tas, ka šī jautājuma risināšanā visu laiku valda politiskie aspekti, nevis cilvēciskie. Ziemassvētkos esmu bijis pareizticīgo dievnamā Valkā. Var tikai apbrīnot šo draudzes locekļu neaprakstāmo sirsnību, ticību un uzņēmību svētku reizēs. Nešaubos, ka viņi ir pelnījuši brīvdienu šajos svētkos. Atliek vien paraudzīties uz viņu pašu spēkiem tik īsā laikā uzcelto dievnamu. Prieks! Turklāt Latvija Eiropas Savienībā nebūt neizceļas ar lielu svinamo dienu skaitu. Nevaru piekrist Saeimas nacionālās apvienības līderu izteikumiem, ka apmaiņā pret pareizticīgo Ziemassvētkiem kā brīvdiena jānosaka Lāčplēša diena. Politiskā tirgošanās pie mums augstā vērtē. Protams, pareizticīgie izdzīvos arī bez brīvdienas, taču būtu tikai normāli, ja tik lielas konfesijas piederīgie varētu atļauties pa īstam svinēt savus svētkus.
