Šogad janvārī Launkalnes pagastā darbu uzsācis uzņēmums SIA “Zītari IR”. To izveidojusi jauna ģimene, ar savu piemēru apliecinot, ka Latvijas laukos mājražotāji var nopelnīt, lai uzturētu sevi un bērnus.
Ir tikai viens nosacījums – daudz un smagi jāstrādā, atzīst launkalnieši Inga Rīdere un Normunds Krankovskis, SIA “Zītari IR” dibinātāji. Uzņēmumā strādā tikai viņi un radiniece pensionāre Vija Dreijere.Biznesu sāka no nulles“Zītari IR” ražo cūkgaļas produktus: alkšņa malkas dūmos kūpinātu gaļu, kūpinātas putraimdesas un gaļas desas, galertus, pastētes, “viltoto zaķi”, kupātus. Sortimentu papildina kūpinātas vistiņas.Launkalnes pagastā šāda veida ražošanas uzņēmums ir vienīgais, stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. “Viņi citiem ir labs piemērs, jo paši sev nodrošina darbu un nenāk uz pašvaldību prasīt pabalstus. Turklāt tirgū piedāvājot vietējos produktus, rada konkurenci importa precēm,” uzslavē pagasta pārvaldnieks.Faktiski SIA “Zītari IR” ir mājražotāji. Launkalnes ciemata nomalē, Lizdoles ceļa malā, ģimene ar izpirkšanas tiesībām iegādājusies māju. Pagalmā paši uzcēluši divus cepļus (tā Inga dēvē gaļas žāvētavas), pakāpeniski nopirkuši profesionālu gaļas maļamo mašīnu un citus agregātus un produktus ražo lielajā mājas virtuvē. Uzņēmums iepērk tikai Latvijā audzētu cūku kautķermeņus. “Lai mēs paši uzceltu kūti un audzētu savas cūkas, vajag citu finansiālo stāvokli. Mums tas nav reāli,” atzīst Normunds.Tomēr citiem var šķist nereāli arī tas, kā jaunā ģimene uzsāka savu uzņēmējdarbību, turklāt itin veiksmīgi, jo par produktu realizāciju viņi nesūdzas. “Sākām no nulles. Kad atnācām uz Launkalni, mums nebija līdzi nekādas iedzīves, tikai drēbes mašīnā. Vienu brīdi bija doma braukt projām uz ārzemēm, jo neredzējām izeju. Neviens mums nepalīdzēja uzsākt biznesu, arī no valsts nekādu atbalstu nesaņēmām. Taču pērāmies un izpērāmies,” stāsta Inga. Pašiem tas nozīmē darba dēļ negulētas naktis. Turklāt savu uzmanību un rūpes prasa septiņus mēnešus vecais dēls Mariuss. Attīstībai cer uz Eiropas nauduSākums bijis ļoti smags arī tāpēc, ka Inga un Normunds pārtikas ražošanā ir iesācēji. Pirmās desu masas porcijas izgāzuši ārā, jo te nav zinājuši, ka masai ir jāpielej ūdens, lai tā būtu sulīgāka, te nav uztrāpījuši labāko garšas variantu. “Neviens jau receptes nestāsta, – liekat klāt garšvielas, un viss. Daudz informācijas izlasīju internetā. Piemēram, “viltotajam zaķim” draudzene ieteica pielikt grauzdētas, maltas ķimenes. Vēl pielieku masai ceptus sīpolus un speķīti. Konservantus neizmantojam. Mums visi produkti ir mīļi radušies, un gribas šādi turpināt,” atzīst Inga.Uzņēmuma “Zītari IR” produkciju garšas un kvalitātes dēļ ir iecienījis Launkalnes pagasta iedzīvotājs Otārs Putrālis. “Viņi ir labs piemērs kunkstētājiem, jo paši atraduši darbu un spēj nopelnīt,” par Launkalnes uzņēmējiem saka O. Putrālis.Būdami mājražotāji, Inga un Normunds savu produkciju drīkstot realizēt tikai izbraukuma tirdzniecībā, tāpēc sapņo atvērt savu veikalu. Ir arī iecere šogad uzlabot žāvētavas, ja vien izdosies saņemt mājražotājiem solīto Eiropas Savienības (ES) LEADER programmas atbalstu. Ar to uzņēmēji domā LEADER projektu iesniegumu pieņemšanas nākamās kārtas, ko šogad izsludinās Smiltenes novada biedrība “Abulas lauku partnerība”.Mājražotājiem – jaunas iespējasPirmo reizi būs iespējams iesniegt projektus divās jaunās rīcībās. Tās ir: “Lauku saimniecību modernizācija” un “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”. Tas nozīmē, ka uz ES finansējumu varēs pretendēt arī tādi Smiltenes novada mājražotāji kā “Zītari IR”.Biedrības “Abulas lauku partnerība” administratīvā vadītāja Sveta Rozīte informē, ka šīs rīcības tiks iekļautas tikai aiznākamajā, sestajā projektu iesniegšanas kārtā, ko izsludinās šovasar. “LEADER” piektajā kārtā, ko izsludinās 23. martā, šīs rīcības vēl nebūs iekļautas. “Gaidām, kad tiks grozīti Ministru kabineta noteikumi, lai tie būtu labvēlīgi visiem mājražotājiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām. Abas jaunās rīcības iekļausim sestajā kārtā, un tām paredzētais finansējums kopā būs aptuveni 24,5 tūkstoši latu,” informē S. Rozīte.Sīkāku informāciju un konsultācijas interesenti var saņemt pirmdienās un trešdienās no pulksten 9 līdz 15 “Abulas lauku partnerības” birojā, kas atrodas Blomes pagasta pārvaldes ēkā.Savukārt daļu no Strenču, Valkas un Smiltenes novadiem aptverošā lauku partnerība “Ziemeļgauja” jau iekļāvusi minētās rīcības “Lauku saimniecību modernizācija” (paredzētais finansējums – 19324,77 lati) un “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” (19324,77 lati) LEADER projektu iesniegšanas trešajā kārtā, kas noslēdzās 6. februārī.“Semināros cilvēku interese bija liela, taču noteiktajā termiņā saņēmām tikai divus projekta iesniegumus no Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Veckūkuri” – katru savā rīcībā,” informē biedrības “Lauku partnerība “Ziemeļgauja” koordinatore Rūta Zepa. Tik mazai atsaucībai iemesls, viņasprāt, ir sarežģītā projekta iesniegšanas veidlapa, kas paņemta tieši tāda pati, kādu atbalsta pretendenti pērn līdz 29. decembrim varēja iesniegt Lauku atbalsta dienesta izsludinātajā aktivitātē “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”.“Rosināsim Zemkopības ministriju un Lauku atbalsta dienestu, lai nākamajos plānošanas periodos viņi veidlapu vienkāršotu,” saka R. Zepa.
VIEDOKLIS
Valda Empele, lauku attīstības speciāliste: – Mājražotājiem pēdējā laikā ir pieejams valsts atbalsts Eiropas Savienības līdzfinansētajās programmās. Liela pretimnākšana bija 2011. gadā Lauku atbalsta dienesta izsludinātais atklātais konkurss projektu iesniegumu pieņemšanai Eiropas fondu atbalstītā pasākumā “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”. Mūsu novados ir cilvēki, kuri darbojas šajā nozarē, taču maz ir to, kuri oficiāli ieguvuši mājražotāja statusu. Iesaku viņiem izmantot iespējas startēt LEADER programmās, ko izsludina mūsu novadu vietējās rīcības grupas “Abulas lauku partnerība” un lauku partnerība “Ziemeļgauja”. Savukārt SIA “Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs” rīko seminārus – diskusijas par to, kā uzsākt mājražošanu.
