Smiltenes ģimnāzijas aizvadītā mācību gada absolvente Maija Gavare ir vienīgā jauniete no savas 12.a klases, kura izvēlējās studēt ārzemēs. Maijai aiz muguras jau ir pirmais semestris Vācijā, Oldenburgas augstskolas (Jade Hochschule) Arhitektūras fakultātē. Februāra sākumā, kad tur studentiem ir brīvlaiks, Maija ieradās Latvijā apciemot savējos un iespaidos par dzīvi ārzemēs padalījās ar “Ziemeļlatviju”.Oldenburga ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē Vācijas ziemeļrietumos netālu no Brēmenes un Hamburgas. Maija šo pilsētu tagad sauc par mājām, bet Latviju un meža ieskauto savas ģimenes saimniecību “Ceriņi” Virešu pagastā, Gaujas krastā, – par Mājām Mājām.Jaunās dzīves sākums Vācijā Maijai tomēr nebija tik rožains, cik labi jauniete tagad jūtas ārzemēs. Studenti padurstīja arī ērkšķi. Pērkot studijām vajadzīgos materiālus un samaksājot par kopmītnēm 150 eiro mēnesī, strauji kusa nauda, kas Maiju uztrauca. Pagāja arī laiks, kamēr viņa, jau tā labi prazdama vācu valodu, iemanījās koncentrēties un uztvert lekciju saturu. Jau saņemti vāciešu komplimenti par labo vācu valodas prasmi.Tagad jauniete ir savilkusi plusus un mīnusus studijām ārzemēs. Plusu esot vairāk. Tie ir iegūtie jaunie draugi un jauni iespaidi, svešvalodu labāka prasme un patstāvīga dzīve, mācoties būt atbildīgam par sevi.Apstiprina čaklās latvietes tēluSavus pirmos augstskolas draugus Maija sauc par internacionālajiem studentiem. Vācieši esot diezgan noslēgti, tāpēc pirmie sadraudzējās ārzemju jaunieši. Latviešu studentes draugu lokā ir jaunieši no Krievijas, Rumānijas, Ķīnas, Spānijas, Ungārijas. Ar krievietēm Maija reizēm parunā krieviski, ar spānieti – angliski, un līdz ar to šīs svešvalodas prot arvien labāk.Tagad Maija sadraudzējusies arī ar vāciešiem un priecājas: “Man visus gadus klasesbiedri un draugi bija sinonīms. Tagad arī kursabiedri ir mani draugi. Viņi mani sauc par saulīti, jo katru rītu augstskolā ierodos priecīga. Jādomā pozitīvi!” Arī ar sadzīves lietām viņa prot tikt galā patstāvīgi, ar savu piemēru apliecinot, ka latvietes patiešām ir čaklas, izdarīgas un prot visu.Pirmais darbs, ko Maija paveica augstskolas kopmītnēs, bija virtuves uzkopšana. Viņai ļoti patīk gatavot ēst, arī cept kūkas. Vēl tad, kad mācījusies Smiltenē, draugi bijuši sajūsmā par Maijas ceptajiem kēksiņiem ar rozīnēm vai šokolādi. Paši kūstot mutē. Kēksu formas bija pirmais Maijas pirkums Vācijā. “Man patīk gatavot, taču nepatīk ēst vienai, tāpēc uzaicinu kopmītnes kaimiņus, draugus. Draugi mani uzskata par ļoti viesmīlīgu,” smaida Maija.Saistībā ar ēdienu gatavošanu Vācijā gadoties pat kuriozas situācijas. Kopmītņu kaimiņiene, padzirdējusi Maiju stāstām par saldskābo mērci, uzvaicājusi, vai pati gatavojusi, un tad prasījusi, kādu maisījumu latviete ņēmusi – “Knorr” vai “Maggi”? “Es saku , – pati taisīju. Nopirku konservētus ananāsus, tomātu mērci, papriku, sīpolus, burkānus. Viņiem skaitās, ka pats ēdienu pagatavo tad, ja paņem veikalā nopirktu paciņu un pielej klāt ūdeni,” secina Maija.Viņai arī patīk rokdarbi: vērt pērlītes, adīt, tamborēt, puķītes no auduma veidot. Reiz ar tādu apģērba dekoru ieradusies augstskolā, un kursabiedri prasījuši, kur tādas puķītes pirkusi. Uzzinājuši, ka tas ir Maijas roku darbs, bijuši ļoti pārsteigti.Lepojas ar tautiešiemStudējot ārzemēs, Maija atskārtusi, ka ir pamats lepoties ar to, ka ir latviete. Augstskolā studējošie tautieši sarīkojuši latviešu vakaru: dziedājuši, dejojuši, muzicējuši. Izrādījies, ka visi prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Maija absolvējusi Smiltenes mūzikas skolu, kur iemācījās spēlēt flautu. “Vācieši par mūsu prasmēm ir ļoti pārsteigti. Ja Vācijā kāds mācās mūzikas skolā, tas ir kaut kas īpašs. Viņiem interešu izglītības aktivitātes ir šauras, taču mums Latvijā ļoti daudzi skolēni mācās mākslas, mūzikas vai sporta skolā vai dejo,” ar tautiešiem lepojas Maija.Viņa pati reiz savā kopmītnes istabā pie loga uz flautas atskaņojusi Imanta Kalniņa dziesmas “Viņi dejoja vienu vasaru” melodiju. Ārā garām gājusi meitene no Spānijas un sākusi Maijai bārstīt komplimentus: “Nezinu, kā tevi sauc, bet man tik ļoti patīk kā tu spēlē. Gribu ar tevi iepazīties”. Daži kursabiedri smaidot, ka Maija vakarā kopmītnē apsēžas pie galda, uzsit knipi un viss parādās, pašai neko nedarot. “Taču es tiešām strādāju. Arī mācos. Skolā izdarām tikai trešo daļu no uzdotā, bet atlikušās divas trešdaļas jāpaveic mājās – jātaisa maketi, jāzīmē,” skaidro studente.Par iegūto dzīves pieredzi Maija ir pateicīga saviem vecākiem un bijušajai skolai, Smiltenes ģimnāzijai. Arī ar arhitektūras studijām Maijai veicas. Atzīmes esot labas. Piemērs māsām un brāļiemLejassaksijas federālajā zemē par studijām augstskolā jāmaksā. Studiju maksa par semestri ir 800 eiro. Maijai kā ārzemniecei studiju maksu atmaksā. Papildus viņa pirmajā semestrī saņēma 300 eiro lielu stipendiju mēnesī. Maija vēl nezina, vai stipendiju saņems arī otrajā semestrī, bet neatkarīgi no tā jau meklē darbu. Studentiem ir iespējas strādāt līdz 400 eiro atalgotu darbu savā augstskolā. Maija pieteicās strādāt bibliotēkā un tagad gaida atbildi. Maija ir vecākais bērns mammas Guntas un tēta Andra ģimenē, tāpēc apzinās, ka ar savu attieksmi pret mācībām rāda piemēru divām māsām un diviem brāļiem. “Galvenais ir laikus saprast, ko gribi studēt, un mērķtiecīgi tam gatavoties. Tad ir daudz vieglāk, kaut gan pati ilgi nezināju, ko studēt, jo visi priekšmeti padevās,” smaida Maija.
PAR MAIJU GAVARI
Dzimšanas gads: 1992. gada 10. aprīlis.Vecums: 19 gaduHoroskops: AunsIzglītība: vidējāNodarbošanās: arhitektūras studente, studē VācijāHobiji: mūzika, rokdarbi, ēdienu gatavošanaMoto: Kurš vairāk dara, tas vairāk paspēj
VIEDOKLIS
Janīna Ķergalve, vācu valodas skolotāja: – Maija visus gadus ģimnāzijā bija ļoti čakla, uzņēmīga skolniece. Nevis es kā skolotāja viņai teicu “dari to un to”, bet Maija nāca pie manis ar savām idejām, kā pilnveidot mācību procesu. Vācu valodas diploma eksāmenu Maija nokārtoja augstākajā līmenī. Tagad Vācijā studē trīs man zināmas Smiltenes ģimnāzijas absolventes: Maija, mana meita Rita un Baiba Vērdiņa. Rita un Baiba abas mācās trešajā kursā un tagad kā apmaiņas studentes no Vācijas studē ārzemēs: Rita – Ungārijā, Baiba – Somijā. Ieguvums ir liels. Tās ir zināšanas, liela patstāvība, kontakti ar ārzemju studentiem, jauna pieredze ko ārzemēs nevar dabūt. Meitu gan redzu tikai divas reizes gadā, bet tas nekas. Bērnam jāveido sava dzīve.
