Sirds ir galvenais orgāns, kas apgādā dzīvo radību ar asinīm un uztur to pie dzīvības. Visu diennakti tā strādā ritmā, tādēļ noslogojums sirds muskulim ir liels. Svarīgi ir pastāvīgi sekot līdzi savas sirds darbībai un to nepārpūlēt, uzsver kardioloģe Marina Kovaļova. Vīri pēc 40, dāmas pēc 55«Lai sirds strādātu nevainojami un būtu labā formā, jāizvairās no riska faktoriem, ko mēs paši varam ietekmēt. Attiecībā uz sirds veselību pie riska grupas pieder visi vīrieši pēc 40 – 45 gadu vecuma un sievietes, kuras sasniegušas 55 gadus. Līdz tam sirds muskuli daļēji sargājuši hormoni, bet, iestājoties menopauzei, tā vairs nenotiek un sirds problēmu risks kļūst ievērojami lielāks,» skaidro kardioloģe. Vienīgais, ko cilvēks nespēj nekādi ietekmēt, ir vecums, dzimums un iedzimtība, kam arī ir loma sirds veselībā. Pārējo varam iespaidot. Ārste min virkni faktoru, kas sirdij uzliek papildu slodzi, var izprovocēt sirds ritma traucējumus, un tāpēc par tiem katram būtu jāaizdomājas.Paaugstināts asinsspiediensNormāla asinsspiediena rādītājiem jābūt no 120/80 līdz 130/80/. Vismaz reizi gadā tas jāizmēra, lai arī pašsajūta šķiet nevainojama. «Diemžēl straujais dzīves ritms un stress dara savu, un mūsdienās ļoti daudziem jauniem cilvēkiem asinsspiediens bieži vien ir paaugstināts. Viņi tam nepievērš uzmanību, jo jūtas labi. Taču paaugstinātais spiediens veic savu «melno darbiņu», nelabvēlīgi ietekmējot kā sirds muskuli, tā asinsvadu sieniņas. Tādēļ nav vairs retums, kad miokarda infarkts piemeklē gados jaunus cilvēkus,» secina daktere.Paaugstināts asinsspiediens pārslogo sirds muskuli – tas ātrāk novārgst un noveco –, tādēļ asinsspiediena izmaiņas laikus jāārstē.Holesterīna svārstības un cukura līmenisSirds riska grupu cilvēkiem obligāti jākontrolē arī holesterīna svārstības, pat tad, ja nav nekādu sūdzību. To iespējams noteikt ar asinsanalīzes palīdzību. «Tas ir kā dusošs akmens kalna galā. Mierīgi stāv, līdz sāk velties no tā lejā, radot nopietnu apdraudējumu sirds veselībai,» skaidro kardioloģe.Pilnajā asinsanalīzē tiks uzrādīts arī cukura un glikozes līmenis asinīs. Cukura diabēts nopietni bojā ne vien lielos, bet arī visus sīkos asinsvadus. Sirds muskulis tieši no asinsvadiem arī barojas, un, ja tie ir bojāti, sirds nespēj pilnā apjomā un kvalitatīvi strādāt.SmēķēšanaLai gan smēķējošo cilvēku skaitam pēdējos gados ir tendence samazināties, Latvijā šā netikuma cienītāju netrūkst. «Smēķēšanas posts nekādā ziņā nav tukši vārdi, bet ir pavisam nopietns drauds sirds muskulim. Cigaretēs esošās vielas bojā asinsvadu sieniņas un veicina asinsvadu trombozi, tādēļ pastāv pamatīgs risks gan insulta, gan infarkta un sirds mazspējas attīstībai. Cigaretes bojā arī kuņģi un citus orgānus. Ja smēķēts ilgi un vienā brīdī atmests, kaitējums sirdij un asinsvadiem vienalga ir nodarīts, un, lai stāvokli uzlabotu, jāievēro pareizs dzīvesveids un kopējam veselības stāvoklim jābūt kārtībā,» skaidro M.Kovaļova.Neracionāls uztursKardiologiem arvien biežāk nākas runāt ar pacientiem par racionālu un pareizu uzturu, jo mūsdienās cilvēki ēd nepareizi, atzīst M.Kovaļova. Pārāk maz maltītē iekļaujam zivis, svaigus dārzeņus, augļus, daudz uzturā tiek lietota trekna gaļa, miltu izstrādājumi, trekni piena produkti, cukurs un sāls, kas sirdij nav draudzīgi. Daudzi pacienti kardioloģei jautājot – kā ar speķi? Mūsu senči taču to ēduši uz veselību! «Speķis ir laba lieta, ja cilvēks strādā fiziski. Senči to ēda, bet viņi arī daudz fiziski strādāja un speķī esošās kalorijas ar savu darbu un aktīvo dzīvesveidu sadedzināja.»Arī liesie piena produkti ir veselībai draudzīgi, bet Latvijā cilvēkiem labāk garšo trekns piens, sviests, krējums, kas asinsvadiem kaitē. Fizisko aktivitāšu trūkumsPēdējā laikā tas ir viens no izplatītākajiem sirds riska faktoriem. «Par daudz sēžam un par maz staigājam! Silti jo silti iesaku visu vecumu cilvēkiem dienā vismaz 30 – 45 minūtes normālā tempā paiet kājām. Tas vajadzīgs sirds stiprumam, jo slodze trenē sirdi. Pārāk liela slodze, piemēram, maratona skriešana, var radīt pretējo – pārslodzi, tādēļ katram jāiet un jāskrien tik, cik organisms spēj, pakāpeniski slodzi palielinot. Sirdsdarbības ātrumu iespējams noteikt pēc pulsa. To varam darīt paši, skaitot pulsa sitienus minūtē. Fiziskas slodzes apstākļos tam jābūt ne augstākam kā 200 mīnus cilvēka gadi. Piemēram, 50 gadu vecam cilvēkam – 150 sitienu minūtē. Miera stāvoklī pulsam jābūt 80 sitieniem minūtē. Ja ir vairāk, tas ir riska faktors sirds saslimšanām,» stāsta speciāliste. Fizisko aktivitāšu trūkums izraisa aptaukošanos, kas arī atstāj negatīvu ietekmi uz sirds veselību. M.Kovaļova iesaka katram pamērīt vidukļa apkārtmēru. Vīriešiem tam jābūt ne vairāk kā 94 centimetriem, sievietēm – 80. Citi faktoriProtams, liela nozīme ir arī tam, cik daudz un kā mēs mīlam dzīvi. «Stress, vientulība, dusmas, negatīvas emocijas – tas viss paātrina sirds darbību un noslogo to. Jādzīvo ar pozitīvu skatu uz dzīvi un pret citiem jāizturas tā, kā gribam, lai citi izturas pret mums,» mudina sirds ārste.
SIRDS LIETOŠANAS INSTRUKCIJAMēriet asinsspiedienu. Mēriet pulsu. Lai samazinātu sirdspukstu skaitu un tādējādi pagarinātu mūža ilgumu, ieteicams aktīvi kustēties un regulāri sportot.Smēķēt – kategoriski aizliegts! Ziniet savu holesterīna skaitli. Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs un dislipidēmija jeb lipīdu vielmaiņas traucējumi ir galvenie kardiovaskulāro slimību riska faktori. Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā! Ēdiet mazāk un dzeriet vairāk. Ēdiet veselīgu un sabalansētu pārtiku. Lietojiet 6 – 8 glāzes šķidruma dienā. Liekais svars ir nozīmīgs koronārās sirds slimības, sirds kambaru disfunkcijas, hroniskas sirds mazspējas, insulta, aritmiju, kā arī cukura diabēta attīstības riska faktors. Smaidiet biežāk un atpūtieties vairāk. Klausiet savam kardiologam. Atpazīstiet sāpes. Ja jūs piemeklē spiedošas, žņaudzošas, plēsošas vai dedzinošas sāpes krūtīs, aizdusa, elpas trūkums, slikta dūša, gremošanas traucējumi, galvas reiboņi, ģībšana, sirdsklauves, tirpšana miera stāvoklī, nekavējoties sauciet neatliekamo palīdzību.AVOTS: LATVIJAS KARDIOLOGU BIEDRĪBA
