Ziema ar janvāra beigās un februārī uznākušo salu pretimnākšanu izrādījusi zemledus makšķerniekiem. Šomēnes šī vaļasprieka cienītāji pēc loma sākuši doties arī uz Sedas purvu.
Apmēram 500 hektāru purva jau vairākus gadus apsaimnieko Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Laidavas” īpašnieks Jānis Ence, kuram makšķernieku uzņemšana ir daļa no saimniecības biznesa. Vislabāk ķeras asariJ. Ence stāsta, ka vislielākos lomus zemledus makšķerniekiem purva ūdenskrātuves dāvāja dienās, kad pieturējās sals un debesīs spīdēja saule. “Saulainajās dienās vairāki varēja lepoties ar labu guvumu. Makšķerniekiem lielākoties ķērās asari, bet laimējās izvilkt arī paprāvas līdakas. Daži vīri izvilka 14 un 15 asarus svarā no 400 līdz 500 gramiem,” stāsta J. Ence. Izrakstot atļaujas zemledus makšķerēšanai, Jānis pārliecinājies, ka Sedas purvu iecienījuši zivju kārotāji ne tikai no tuvākās apkārtnes. Pēc loma uz šejieni bļitkotāji brauc arī no Smiltenes, Valmieras un Cēsīm. Tā kā Jāņa apsaimniekošanā esošais purvs ir iekļauts dabas liegumā, vīriem strikti jāievēro dabas aizsardzības noteikumi, kas attiecas uz šādām teritorijām. Ziemā J. Encem galvenokārt jāuzrauga, lai purvā braucēji ievērotu norādīto iebraucamo ceļu un nestūrētu savus braucamos, kur ienāk prātā. Liela daļa zemledus makšķernieku uz Sedas purvu brauc jau vairākus gadus un šos noteikumus zina un ievēro. Šogad gan bļitkotāju ir mazāk kā pērnziem. Jānis stāsta, ka skaita samazināšanos veicinājis degvielas cenu kāpums. Daļa šādus izdevumus vairs nevar atļauties. Atbrauc lielākoties tie, kuri šo purvu kā makšķerēšanas vietu iemīļojuši jau vairākus gadus.Pēc bļitkošanas – putnu vērošanaApmēram desmit gadus uz Sedas purvu pēc loma dodas arī makšķernieks Agris Zālītis no Smiltenes puses. “Ar makšķerēšanu aizraujos jau kopš bērnības. Tagad uz Sedas purvu pārlieku bieži neiznāk aizbraukt, tikai kādas pāris reizes mēnesī. Šoziem ar sevišķi lieliem lomiem nevaru lepoties. Par 300 gramiem smagākus asarus nav izdevies izvilkt. Tomēr purvs pats par sevi ir tāda vieta, kas piesaista uzmanību. Īpatnējā daba rada īpašu auru, kas mani vilina uz turieni. Zivis purva ezeros ir, tikai jāzina vietas, kur tās ķert. Pats redzēju, kā viens vīrs izvilka piecus kilogramus smagu līdaku,” stāsta A. Zālītis. Agrim pašam purva ūdenskrātuvēs līdakas vairāk laimējies noķert vasarā spiningojot.Tuvojas pavasaris, un J. Ence jau gatavojas nākamajam lielākajam pasākumam – putnu vērošanai. “Ceru, ka izdosies izremontēt ceļu, esam iecerējuši uzstādīt jaunu skatu torni. Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izveidojām jaunu pastaigu taku tūristiem,” nākotnes nodomus atklāj J. Ence.Pastāvīgi kaut ko izdomāt un uzlabot liek arī pats saimniecības nosaukums. Laidavas ir apļi ūdenī, kas rodas no akmens iemešanas, un katrs nākamais aplis ir lielāks. Šajos apstākļos gan tā ir griba izdarīt vairāk, jo daudz kas būs atkarīgs no saimnieciskās politikas valstī un iespējām.
