Kārķu pagasta “Jaunzīguru” saimnieki Inta un Jānis Ampermaņi jau 25 gadus kopīgi veic dabas vērojumu pierakstus. Trīs reizes dienā viņi atzīmē gaisa temperatūru un veic daudzas citas piezīmes.
Kārķu pagasta “Jaunzīguru” saimnieki Inta un Jānis Ampermaņi jau 25 gadus kopīgi veic dabas vērojumu pierakstus. Trīs reizes dienā viņi atzīmē gaisa temperatūru un veic daudzas citas piezīmes. Pēdējo mēnešu laikā Jānis ieguldījis ļoti daudz darba, lai analizētu un izvērtētu temperatūras svārstības 25 gadu garumā.
“Pēc dabas esmu cīrulis. Pamostos naktī trijos, nenāk miegs, ceļos un rēķinu. Divu mēnešu laikā esmu izrēķinājis katras dienas un mēneša vidējo temperatūru 25 gados. Šos visus datus esmu apkopojis grafiski uz līknes. Tā uzskatāmi parāda, kādas pie mums bijušas ziemas un vasaras. Grafikā atzīmēju arī mēneša augstāko un zemāko temperatūru, nokrišņu dienu skaitu mēnesī,” stāsta Jānis. Viņa veiktais grafiskais zīmējums parāda, ka, piemēram, pati karstākā vasara 25 gadu laikā bijusi 1992. gadā, pati pērkoņainākā — 2003. gadā, bet viszemākā temperatūra “Jaunzīguros” reģistrēta 1987. gadā (-360 C janvārī).
“Esmu novērojis, ka diezgan precīzi laika apstākļus var paredzēt vērojot, kā uzvedas putni, piemēram, vārnas. 15. janvāra vakarā vārnas bļaustīdamās aizlidoja gulēt uz ziemeļaustrumiem. Pēc trijām dienām bija klāt ilgstošs aukstums. Kad vakarā vārnas aizlidoja uz ziemeļrietumiem, pēc trijām dienām kļuva siltāks. Precīzi laiku var paredzēt, arī ieklausoties pūču balsīs. Pirms daudziem gadiem man viens vecs vīrs sacīja: “Ja pūce prasa — ku vist? ku vist? —, tad nākamajā dienā būs lietus.” Viņam ir taisnība. Grūta ziema šogad ir irbēm. Rudenī netālu no mājām saskaitīju 39 irbes, 7. februārī — tikai piecu irbju pēdas. Laiku paredzēt ilgstošam periodam ir diezgan grūti, taču mani vērojumi vedina domāt, ka šogad gaidāma ļoti sausa vasara. Šoziem kokos ļoti ilgi bija sniegs, — tā arī ir viena no pazīmēm, ka gaidāms sausums,” secina Jānis.
Viņš uzsver — lai arī veicis vērojumu analītisko daļu, sākotnēji ikdienas mērījumu pierakstīšanā vislielākais nopelns bijis sievai Intai.
Jānis pēc dabas ir vērotājs. Viņam ir savi spriedumi un vērtējumi ne tikai par dabu, bet arī par nedzīvām lietām, piemēram, lietotas mašīnas viņš iesaka iegādāties ar apdomu un piesardzību, jo svarīgi, kāds bijis iepriekšējais saimnieks. “Katrai mašīnai savs liktenis, ja tā negadījumos cietusi vairākkārt, tad grūti dabūt aizsarglauku,” uzskata Jānis un turpina fiksēt neparastas dabas un dzīves parādības.
