Dzejniece Vēsma Kokle-Līviņa, informāciju sagatavoja Santa SinkaPienācis tas brīdis, kad jānodod sava balss par savas siltās zemes un savas dzīvesvietas Latvijas vienīgo valodu – latviešu valodu. Vai esam tam gatavi? Mēs varam būt lepni un bagāti, ka protam arī citu zemju un tautu valodas, bet katrai zemei pieder sava viena vienīgā valoda, mums Latvijā tā ir latviešu valoda. Mūsu tautas dziesmas un šūpuļdziesmas nekad neskanēs citās valodās tā, kā tās skan latviešu valodā. Cienīsim citu tautu dziesmas, bet tās vienmēr būs tuvākas viņiem pašiem, tāpat kā latviešiem savējās. Grūti saprast, ka mūsu mazajā latviešu zemītē mīl dzīvot tādi cilvēki, kuri cenšas mums uzspiest savu gribu, tas ir, krievu valodu. Mēs to protam, krievu zeme ir plaša un tajā ir iespējas sevi izpaust visā pilnībā pēc savām vēlmēm. Arī mūsu zemē neviens neliedz kopt savu kultūru, valodu savā tautā, ģimenē. Vai kāds jums to liedz, padomājiet! Cienījamie cittautieši, nezaudējiet savu godu, esiet lojāli zemei, kurā esat iekārtojušies uz dzīvi, cieniet mūsu valodu un kultūru, centieties ieklausīties un izprast mūsu vēsturi. Mēs jūsējo zinām, mūsu tauta nav pret cittautiešiem, prot uzņemt savā dzimtenē ne ar naidu, bet caur cilvēkmīlestību, bet jums pašiem arī jāprot cienīt tautu un zemi, kurā dzīvojat. Tāds ir jūsu pienākums.18. februārī celsimies visi ar pārliecību sirdī, ka mūsu balss ir ļoti vajadzīga, lai ietu balsot un pierādītu, ka mēs spējam būt šīs zemes, valodas sargi, kurā dzīvojam ar mīlestību. Lai Dievs dod jums tādu spēku, prātu, sirdsapziņu un dzīves svētību!
