25. turpinājums. Galvenie drosminieki bijuši divi, tajā skaitā mans klasesbiedrs Jānis Kangars, neliela auguma, bet reti spēcīgs puisis.
25. turpinājums
Galvenie drosminieki bijuši divi, tajā skaitā mans klasesbiedrs Jānis Kangars, neliela auguma, bet reti spēcīgs puisis. Kad Kangars sacensībās meta granātu, rīks no viņa rokas izlidoja kaukdams. Jau vairākus gadus viņš spēlēja futbolu pieaugušo komandā, un ar šādu rūdījumu viņš stājās pretī viens pats pret prāvu bariņu uzbrucēju, jo otrs puisis skrēja uz netālo dzīvokli pēc Lielā Jāņa, mūsu skolas izcilākā sportista un mācību teicamnieka. Pēc minūtēm desmit jau arī Lielais Jānis bija atskrējis palīgā savējiem, vienu pēc otra grābis agresīvi noskaņotos krievu puišus un metis gravā pa stāvo nogāzi ripeniski vien. Kas bijis Madonā, tas zinās, ka tā sauktā Satikšanās grava iepretī kultūras namam ir gan dziļa, gan izteikti stāva, un vienīgi koku saknes to spēj saturēt pret nobrukumiem.
Šādi incidenti bija bīstami politiskā ziņā, viegli varēja piesiet buržuāzisko nacionālismu vai kādu citu grēku, bet viss beidzās labi. Protams, skolotāji par visu zināja jau otrā dienā, bet direktora Baloža pozīcijas bija stipras, tāpēc visi izlikās neko nezinām. Lielais Jānis beidza skolu ar zelta medaļu un tagad ir profesors un augstas klases bērnu ķirurgs. Kangaru Jānim gan bijis cits liktenis, viņam ne visai patika mācīties grāmatu gudrības, tāpēc no mūsu klases viņš palika vienīgais, kas neturpināja izglītību augstskolā. Nu jau pasen kopš miris.
* * *
Katras skolas galvenā vērtība ir pedagogu kolektīvs.
Turpmāk vēl.
