Pēc aptuveni trijām vai četrām nedēļām, kad kļūs siltāks, pastaigas pa aizsalušām ūdenskrātuvēm jau var izrādīties bīstamas, brīdina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters.
Pēc aptuveni trijām vai četrām nedēļām, kad kļūs siltāks, pastaigas pa aizsalušām ūdenskrātuvēm jau var izrādīties bīstamas, brīdina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters.
Kā pareizi jārīkojas, ja zem kājām ielūst ledus, Smiltenes ģimnāzijas 8.a klases zēniem piektdien uzskatāmi demonstrēja Smiltenes posteņa ugunsdzēsēji.
Viņi rīkoja mācības Tepera ezerā. Vispirms glābēji ar lieliem pūliņiem zāģēja un cirta biezo ledu, līdz tajā izveidojās aptuveni divus metrus garš un gandrīz tikpat plats āliņģis.
Pēc tam ugunsdzēsēji J. Šepters, Aivars Bahurs un Raivis Kubuliņš uzvilka hidrotērpus, kuri nelaiž cauri ūdeni, ielēca āliņģī un praktiski rādīja, kā no tā izkļūt ar saviem spēkiem, ja tuvumā nav glābēju. Ir svarīgi no āliņģa izrausties pēc iespējas ātrāk.
“Apģērbs samirkst, kļūst auksti un sākas ķermeņa atdzišana. Tas, cik ilgi cilvēks var izturēt aukstajā ūdenī, ir atkarīgs no katra fiziskās izturības. 15 minūtes — tas jau ir daudz,” saka J. Šepters.
Uz ledus jācenšas izrāpties, saglabājot maksimāli lielu atbalsta laukumu pret ledus virsmu, dod padomu ugunsdzēsējs. Jāmēģina līst laukā uz vēdera. “Ja pieķersies ledus malai ar rokām, tad nekas neiznāks. Pavasarī ledus ir irdens. Lienot ārā, tas drups tālāk. Pareizākais ir vilkties ārā uz vēdera. Kad cilvēks ir izkļuvis no ūdens, nekad nevajag celties kājās. No bīstamās vietas jāattālinās veļoties kaut vai līdz pašam krastam vai drošākai vietai uz ledus,” stāsta J. Šepters.
Ugunsdzēsēji bērniem demonstrēja koka irbulīšus ar metāla dzelkšņiem galos. Šādi īleniem līdzīgi rīki var izrādīties glābēji, ja cilvēks ielūst ūdenī un tuvumā nav neviena, kurš dotos palīgā.
“Ar irbulīšiem iecērtoties ledū, cilvēks ar spēku var izvilkties ārā. Problēma ir tā, ka parasti nav, aiz kā aizķerties. Ledus ir līdzens, slapjš. Arī rokas ir slapjas,” stāsta J. Šepters. Tādus irbulīšus prasmīgāks amatnieks var pagatavot pats. Ja kādam ir ļoti liela interese, kā to darīt, var apvaicāties VUGD postenī.
Bīstami uz ledus ir atrasties pavasaros un rudeņos. Rudenī ledus ir plāns. Pavasarī ir citāda situācija. Biezais ledus kļūst irdens, un pēkšņi tas var sadrupt zem kājām. “Vienā vietā var šķist, ka viss ir kārtībā, taču dažus metrus tālāk, kur saule sildījusi vairāk, ledus jau var būt trausls un čagans. Arī skolēniem atgādinājām, lai neiet pavasarī uz ledus, ja rodas aizdomas, it sevišķi tad, ja ezera malas ir atkusušas,” saka J. Šepters.
Interesantā mācību stunda, kurā ugunsdzēsēji trenējās paši un mācīja skolēnus, notika, pateicoties projektam “Tava karjera tavās rokās”. To īsteno Smiltenes ģimnāzija sadarbībā ar Eiropas Sociālo fondu.
