Valkas ģimnāzijas 12.a klases skolniece Dace Tuvikene ir savas klases vēstnese skolā. Tas nozīmē, ka viņa allaž piedalās skolas sabiedriskās dzīves notikumos. Vēl Dace ir visnotaļ nopietni aizrāvusies gan ar florbolu, gan volejbolu. Tas nozīmē, ka pieci vakari jāaizvada treniņos abās komandu sporta spēlēs. Neapšaubāmi, ka sports viņas dzīvē ieņem nozīmīgu vietu. Šogad vietām samainījās abu sporta veidu treniņu laiks. Kamēr Dace pie tā pierada, uz volejbolu ieradās ar florbola vārtsardzes ekipējumu. Savukārt vasarās viņa aktīvi darbojas savu vecāku, Valkā zināmu dārzeņu audzētāju Jāņa un Maritas Tuvikenu, ģimenes uzņēmumā.Sporta nometnēm ir jēgaKad Dace mācījās 8. klasē, viņa aizgāja uz sporta halli un, tēlaini izsakoties, tur arī palika. Kopš 9. klases viņa spēlē gan florbolu, gan volejbolu. Viņas māsa Aija tolaik līdz ausīm bija florbolā, un Dacei tas bija iemesls izvēlēties šo dinamisko sporta veidu. “Izdomāju, ka stāvēšu vārtos, un tā arī notika. Valkā bija meiteņu komanda, bet ar laiku tā samazinājās, līdz izzuda,” atceras jauniete. Dacei tas netraucē spēlēt kopā ar puišiem. Viņas pirmais treneris bija Salvis Stepiņš. Pēc tam valcēniešus sāka trenēt Dainis Ābols, un tagad – Ilvars Rullis. Dažkārt treniņu laikā vārtsardze spēlē kopā ar pirmās un otrās līgas vīru komandu.Dace ir piedalījusies divās vasaras florbola treniņu nometnēs, kur augsti kvalificētu treneru un valsts izlases spēlētāju vadībā guva lielu pieredzi. “Kad atgriezos no šīm nometnēm, jutu, ka tām ir bijusi milzu jēga. Varētu braukt vēlreiz, taču tagad nopietni jādomā par mācībām,” smaida Dace. Viņa ar lielu labpatiku atceras aizpērn notikušo volejbola nometni Kārķos. “Tur bija neizstāstāmi jauki. Direktore Vallija Ābele par mums rūpējās kā par pašas bērniem. Ēdiens vienmēr bija lielisks, sporta skolotājs Kārlis Pētersons ļoti pretimnākošs un laipns. Arī tagad reizēm aizbraucam uzspēlēt Kārķu hallē,” turpina Dace.Viņai ir bijuši arī citi vaļasprieki. Kādu brīdi meitene aizrāvās ar rotaslietu gatavošanu sev un draudzenēm. Arī grāmatas patīk lasīt, bet 12. klasē tam vairs laika nepietiek.Ir savs nākotnes plāniņšAr mācībām Dacei viss kārtībā. Pašlaik ir liela slodze un stundas beidzas vēlu, taču ar to jārēķinās, jo katru gadu apgūstamo zinību daudzums palielinās. “Piektdienās skolā ir tikšanās aktīvajiem cilvēkiem, tas ir, klašu vēstniekiem. Man ļoti patīk tur valdošā gaisotne,” atzīst D. Tuvikene.Jautāta, kuri mācību priekšmeti viņai ir tuvāki, Dace atbild, ka patīk sociālās lietas, psiholoģija un vēsture. Vēl viņu interesē fizika, jo skolotājs Valdis Jerums to prot interesanti pasniegt. Dace sēž pirmajā solā un labi redz, cik radoši viņš izmanto interaktīvo tāfeli, pieslēdzot interneta resursus.Runājot par nākotni, meitene atzīst, ka viņai ir savs plāniņš. Visticamāk, ka jauniete centīsies iekļūt Sporta akadēmijā, lai kļūtu par sporta skolotāju un treneri. Viņai patīk būt cilvēkos un darīt radošas lietas.Gatavojas Žetonu vakaram12.a klasē ir palikuši tikai 16 skolēni. Uzsākot mācības 9. klasē, bija vairāk. “Esam maza, taču saliedēta un draudzīga klase. Ir cilvēki, ar kuriem esmu kopā kopš 1. klasītes. Pēc tam vairāki pienāca septītajā un ir tādi, kuri mūsu pulciņu papildināja devītajā. Klases pasākumus skolēni tagad nerīko, jo intereses ir ļoti dažādas. Visi kaut kur esam iesaistīti un atrast brīvu brīdi visiem nav viegli,” komentē Dace. Viņa piebilst, ka ir uzsākta gatavošanās Žetonu vakaram. Kompromisus ideju īstenošanā nav viegli atrast. Komandai ir piesaistīts Māra tēvs Valdis Šaicāns, kuram ir liela pieredze teātra darbā. Viņš ar neitrālu skatu no malas novērtē, kā viss izskatās. Gatavošanās turpinās.Dzīvnieki piešķir mīlestībuJautāta par ģimenes lietām, Dace attrauc, ka pašlaik nav lauksaimniecības sezonas, tāpēc arī neesot stāstāmā. Viņa atzīst, ka lauku darbus strādā kopš bērnu dienām. “Faktiski tas nav darbs, bet dzīvesveids, kurā esi iekšā līdz saknītēm. Es domāju, ka pēc gadiem 10 man būs savs dārzs. Tā nodarbošanās ir iepatikusies. Protams, visas vasaras paiet laukos, taču ir arī brīvie brīži. Mani vecāki ir saprotoši,” smaida Dace.Runājot par kulinārijas lietām, jauniete atceras, ka aizvadītajā brīvlaikā daudz šiverējusies virtuvē. Viņai patīk saldumu gatavošana, jo īpaši cept ābolkūku. Recepti Dace nemaina, taču katru reizi izdodas nedaudz citādi. Visiem garšo. Gaļas lietas gan lielākoties nodotas tēva ziņā. Tā ir viņa stiprā puse. Svētkos iecienītākais ir tēva Jāņa gatavotais cepetis.Dacei ir skaidrs priekšstats, kādu viņa sevi iedomājas pēc 10 gadiem. “Būs pabeigtas studijas, strādāšu par sporta skolotāju un piestrādāšu par treneri. Privātmāja uz to laiku diezin vai būs gatava, taču sava ģimene un vasarā darbs laukos noteikti būs. Mājdzīvnieki arī būs,” nešaubās ģimnāziste. Pašlaik ģimenē ir suns un kaķis. Tie mājai piešķir mīlestību.
VIEDOKĻI
Ruta Kriviņa, klases audzinātāja:- Ļoti atsaucīga un izdarīga. Viņa daudz dara, prot uzņemties atbildību un daudz paspēj. Dacei ir savs viedoklis, taču viņa prot respektēt arī citu viedokļus. Ar visiem cenšas sadzīvot pa labam. Tas ir cilvēks, uz kuru var paļauties.Andriga Lozda, skolotāja, klašu vēstnešu koordinatore:- Dace ir ārkārtīgi radoša un neparasta meitene. Viņa vienmēr prot novest lietas līdz galam. Tas nav tipiski daudziem mūsdienu jauniešiem. Viņa prot uzņemties iniciatīvu, taču, ja Daces priekšlikumi netiek pieņemti, viņa labprāt pieslēdzas arī citu skolēnu ideju īstenošanā.Ilvars Rullis, florbola treneris:- Dace ir laba vārtsardze un perspektīva sportiste. Viņai ir piedāvāts spēlēt I līgas sieviešu komandā “Rubene”, taču pašlaik Dace piedalās tikai treniņos Valkā. Man izskatās, ka viņai pašlaik tuvāks kļuvis volejbols. Katrā ziņā viņai ir dotumi. Jauniete treniņos strādā pamatīgi un jābūt ļoti svarīgam iemeslam, lai viņa neierastos. Par viņu esmu saņēmis labas atsauksmes no citiem treneriem. Visu, kam Dace ķeras klāt, viņa dara ar lielu atbildības sajūtu.Baiba Lakstiņa, draudzene, klasesbiedrene:- Ļoti foršs cilvēks un labs draugs. Kad man viņu vajag, Dace vienmēr ir klāt. Viņa apzinīgi pilda mājasdarbus un nekavē stundas. Vienmēr visu sakārto un nokārto. Uz viņu patiešām var paļauties.
