Reizē ar lielāka aukstuma iestāšanos Strenču novada Sedas pilsētā atgriezušās arī apkures problēmas, kas jau pērn izraisīja neapmierinātību iedzīvotājos un galvassāpes novada pašvaldībai.
Trešdien no rīta “Ziemeļlatvijas” redakcijā tūlīt pēc pulksten 8 atskanēja tālruņa zvans. Sedas iedzīvotāja Ņina Strazdiņa satrauktā balsī stāstīja, ka pilsētas daudzdzīvokļu namos cilvēki salst, istabas pat ar ieslēgtiem elektriskajiem sildītājiem nevar dabūt siltākas par 12 grādiem. “Ja tos neieslēdzam, tad nav siltāks par 10 grādiem. Esam par to ziņojuši novada domei, bet līdz šim tā par mūsu grūtībām nav likusies ne zinis. Dzirdēju, ka kurtuvē ogles nav kvalitatīvas. Nezinu, ko lai dara. Pašvaldības vadība mums pārmet, ka neesam nomainījuši logus, nosiltinājuši dzīvokļu ārdurvis. Man un arī citiem kaimiņiem ielikti jauni plastmasas logi, ir dubultdurvis, bet tas nelīdz, ja radiatori ir tikai remdeni. Citiem aukstākās naktīs logu stikli pat no iekšpuses aizsalst un apsarmo sienas koridorā. Ja atbrauksiet, tad to pašu jums stāstīs daudzi,” apliecina Ņ. Strazdiņa.Īpaši nelīdz arī sildītājiIerodoties Sedā, pārliecinājos, ka zvanītāja stāstījusi taisnību. Brīvības ielas 3. namā, kurā dzīvo Ņ. Strazdiņa, par aukstumu dzīvokļos sūdzējās vairāki iedzīvotāji. “Es katru mēnesi par apkuri samaksāju visu līdz pēdējam santīmam, kādēļ man jāsalst?” retoriski jautā pensionāre Tamāra. Citā dzīvoklī saimnieki rāda, ka istabā darbojas divi sildītāji, bet temperatūra nav augstāka par 12 grādiem. “Apkure ir dārga. Viena kvadrātmetra apsilde maksā 1,03 latus, bet pašvaldība paziņoja, ka maksu nesamazinās. Sinoptiķi sola, ka tuvākajās dienās gaiss atdzisīs līdz mīnus 30 grādiem. Es nezinu, kas tad notiks mūsu dzīvokļos,”saka kāda īrniece. Vēl kāda dzīvokļa saimniece paziņo, ka par apkuri vairs nemaksā, jo siltumu istabā nejūtot. Cilvēki neslēpj sašutumu, jo pēc salšanas pērnziem novada dome solījusi, ka šogad viss būs kārtībā, bet nekā. Aizbraucu arī uz katlumāju. Pa tās dūmeni veļas kupli dūmi un kurinātājs Vladimirs apgalvo, ka tiek kurināts ar pilnu jaudu. Arī oglēm neesot nekādas vainas. Kur tādā gadījumā tā meklējama, to devos noskaidrot uz domi.Izvēlējušies lēnāku risinājumuStrenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš skaidro, ka Sedas problēmu stāstam ir gara vēsture. “Katram ir sava taisnība, bet pati patiesība ir vienkārša. Sedas katlumājā ir ielikts katls kurināšanai ar oglēm. To iegādājās kādreizējā Sedas dome savā pēdējā darbības gadā, ņemot kredītu. Pirms tam bija bankrotējis uzņēmums, kurš nodarbojās ar namu apkuri. Bankrots to piemeklēja tādēļ, ka liela daļa iedzīvotāju par dzīvokļu apsildīšanu nemaksāja. Sedas dome atpirka katlumāju, kas bija palikusi tukša, un iegādājās minēto katlu, kura maksimālā jauda ir tikai puse no pilsētai vajadzīgās. Kad ārā ir mīnus 10 un 15 grādi, ar šo pusi jaudas var pienācīgi apsildīt mājas un neviens par aukstumu iepriekš nav sūdzējies. Tiklīdz āra temperatūra pazeminājās, tā kritās arī dzīvokļos,” saka A. Auniņš.Pēc izpilddirektora teiktā, problēmai ir divi risinājumi. “Mēs katlumājā varētu uzstādīt otru katlu, bet tas būtu jādara par pašvaldības naudu un šie papildus ieguldījumi tiktu novirzīti uz tarifiem. Oglēm jau tagad cena ir cēlusies. Ja vēl tarifos iekļautu šos papildieguldījumus, tad Sedas cilvēki vispār nespētu par apkuri samaksāt, jo jau tagad parādnieku skaits ir liels.Mēs esam izšķīrušies par otru risinājumu, kaut tas kārtojas ievērojami lēnāk. Jau vairāk nekā gadu publiskās un privātās partnerības kārtā gatavojam projektu, lai katlumāju atdotu pārveidošanai privātam partnerim kurināšanai ar kūdru. Tā ir vislētākais kurināmais. To ražo tepat Sedā, un tas būtu ļoti izdevīgi. Tādēļ ejam šo ceļu, cenšoties panākt, ka šī kurtuves pārbūve notiks par privāto partneru, nevis pašvaldības līdzekļiem. Pēc mūsu aprēķiniem, kad projekts tiks īstenots un kurināšanas jauda būs divkārša, tad vienas megavatstundas cena būs tikpat liela kā pašlaik,” saka A. Auniņš. Birokrātijas mūris augstsProcesu kavē tas, ka līgumu ar privātajiem partneriem dome drīkst slēgt tikai pēc Finanšu ministrijas atļaujas saņemšanas. “Lai to iegūtu, esam gada garumā sagatavojuši finanšu tehnisko pamatojumu. Tiklīdz to nosūtījām ministrijai, tā atsūtīja precizējoša rakstura jautājumus. Kad uz tiem atbildam, seko citi jautājumi. Tā šis process velkas,” apliecina A. Auniņš. Viņš atzīst, ka apkures lietu sakārtošana sedēniešiem solīta jau šoziem, jo pašvaldības vadība tā arī domāja, bet diemžēl tagad izskatās, ka ieplānotais īstenosies nākamajā sezonā. Visu iekavējis arī tas, ka krīzes dēļ daudziem iecerētajiem pašvaldību un privātās partnerības dalībnieku līgumiem apturēts Eiropas Savienības finansējums. Strenču projekts dienas kārtībā palicis tikai tādēļ, ka tajā nav plānots lēmējvaras finansējums, tomēr saistībā ar līdzekļu ierobežošanu arī to ilgāk vērtē ministrijā un tās pārraudzībā esošajā valsts aģentūrā “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra”. Aģentūras publiskās un privātās partnerības projektu eksperte Alise Brande “Ziemēllatvijai” skaidro, ka ka janvārī iesniegti kārtējie projekta precizējumi. “Mēs tos jau esam nokomentējuši un nosūtījuši konsultantiem. Gaidām viņu atbildi. Ja viss būs kārtībā, tad, domāju, šomēnes dome varētu saņemt atļauju iepirkuma sākšanai,” informē A. Brande. Savukārt novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons skaidro, ka nekāds ātrāks risinājums nav iespējams iedzīvotāju maksātnespējas un pašvaldības līdzekļu trūkuma dēļ. “Lielākā daļa Sedas dzīvokļu saimnieku nav samaksājusi par komunālajiem pakalpojumiem. Kopējais parāds jau ir lielāks par 200 tūkstošiem latu. Tad no kurienes lai mēs ņemam naudu, lai kaut ko mainītu?” retoriski jautā J. Pētersons.Kamēr dome gada garumā cīnās ar birokrātiskajām barjerām un patērētāju parādiem, tikmēr cilvēki salst. Pašvaldība cer, ka drīz aukstums mazināsies un dzīvokļos kļūs siltāk. Uz to atliek vien cerēt arī Sedas iedzīvotājiem, jo nav citu variantu. Kārtējo reizi rodas vēlēšanās padomāt, par cik vērtiem vai nevērtīgiem valsts uzskata savus cilvēkus.
