Viņš nav ietekmīgs, smalki ģērbts vīrietis ar portfeli pie sāniem vai notušēts modelis no žurnāla vāka, taču viņš ir kļuvis par sava veida vietējo zvaigzni, par kuru klīst leģendas – un tas ir neviens cits kā Dzintars Strazdiņš no Bilskas jeb Dzinča no krietnās mūzikas festivāla “Dziesma manai paaudzei” laikiem.Atceros, kā savulaik Blomē “Dziesma manai paaudzei” apmeklētāji no sajūsmas spiedza un sauca atkārtot, atkārtot tieši tad, kad uz skatuves nodziedāja Dzintars – savdabīgs tipiņš no laukiem. Pēdējo gadu laikā viņš manīts pasākumos Grundzālē, Bilskā, Variņos, Strenčos un kur tik vēl ne, arī tirdziņā Smiltenē. Šomēnes Smiltenē notika koncertšova “Dziedi savai pilsētai” atlase un arī tur sastopams Dzintars. Tieši tobrīd radās vēlme uzzināt ko vairāk par Dzintaru, un, izrādās, viņš ir pierādījums tam, ka cilvēks jebkurā dzīves brīdī ir spējīgs darīt to, par ko sapņo.Uzdziedāt sev mīļu dziesmuDzintaram nav muzikālās izglītības, taču viņam piemīt ambīcijas. Kā pats saka, sen, sen atpakaļ Bilskā dziedājis vīru ansamblī un kāzās. Atpazīstamību pamazām viņš sāka iegūt pēc 1999. gadā Blomē notikušā “Dziesma manai paaudzei” tūres koncerta. “Nodziedāju Normunda Rutuļa dziesmu “Santa Marija”. Panākumi bija lieli, uzreiz ieguvu skatītāju simpātiju ceturto balvu. Un tā nākamos 12 gadus uzstājos šajos koncertos. Kad beidzās Freda lielā tūre, šāda veida mazos pasākumus organizēja pagastos un pilsētās,” stāsta bilskēnietis.To visu viņš dara tamdēļ, ka gribēja uzdziedāt sev mīļu dziesmu un iegūt popularitāti. “Par baigo zvaigzni neesmu gribējis kļūt,” uzsver Dzintars. Jāteic, ka vīrietim piemīt gan liels gribasspēks, gan drosme. Dziesmas, ar kurām Dzintars priecējis simtiem un pat tūkstošiem skatītāju, apgūtas vienīgi no ierakstiem.Sliktākā kvalitāte“Dziesmu tekstus mācos rūpīgi. Atceros, ka pašā sākumā no Latvijas radio 2 dziesmas rakstīju parastajās audio kasetēs, tad nāca karaoke kasetītes un videomagnetofons. Tā bija visparastākā apraide, vissliktākā kvalitāte, bet dziesmu tekstus mācījos ļoti rūpīgi,” atklāj Dzintars.Uz jautājumu, kas ir noteicošais dziesmu izvēlē, viņš atbild: “Pirmais ir melodija, pie sevis to padungoju la-la-la-lā un tad tikai teksts. Laba dziesma jau automātiski aiziet. Gribētos nodziedāt visus pasaules hitus, bet nevienā pasākumā to nav iespējams izdarīt.”Dzintaru aizrauj Laura Reinika, Andra Ērgļa, Normunda Rutuļa, “A-Eiropas”, “Prāta Vētras” un “Z-Scars” dziesmas, patīk arī metāls. “Dziesmas tika ņemtas grūtas, protams, bija arī dažas kļūdas, bet bez muzikālās izglītības tas ir daudz,” viņš domā.Dziesmas lūdz atkārtotPēdējo padsmit gadu laikā Dzintars uzstājies ne vien krietnās mūzikas festivālā Blomē, bet arī daudzviet citur, tostarp Imantdienās Cēsīs un 2005. gadā piedalījies starptautiskajā karaoke konkursā “Fin Baltic Karaoke King and Queen”. Šajā konkursā viņš bija spēcīgākais Latvijā, bet finālā, kurš risinājās uz kuģa, meistarīgāki izrādījās igauņi un somi.Dzintars stāsta, ka, atrodoties uz skatuves, gūst neaprakstāmas sajūtas un milzīgu enerģijas lādiņu, vēl jo vairāk brīžos, kad publika lūdz atkārtot. “Tas īstenībā koncertos ir baigais izņēmums, bet man cilvēki lūguši daudzreiz atkārtot dziesmas, tas ārkārtīgi saviļņo. Publikas novērtējums ir vislielākā balva. Par mani fano! Reiz Blomē pat pirms koncerta meitenes un arī zēni lūdza autogrāfu, esmu parakstījies ar pildspalvu uz viņu rokām, nemaz nerunājot, kas notiek pēc pasākuma. Arī ikdienā cilvēki mani atpazīst – uz ielas sveicina, prasa, kad atkal būs koncerts, kurā dziedāšu,” aizkustināts ir muzikants.Ne reizi vien cilvēki runājuši, ka Dzintars uz koncertiem iet kājām. Jautāju bilskēnietim, kā īsti ir. Viņš atbild – tās ir baumas. “Varbūt kādreiz trešdaļa ceļa ir iets, bet ne jau viss ceļš. Tas nu gan ir pārspīlēts. Parasti uz koncertu nokļūstu, braucot ar autobusu vai mašīnu. Agrāk daudz pārvietojos ar velosipēdu, bet tagad ir problēmas ar kāju, mazliet piekliboju,” saka Dzintars.Piedalījies maratonosDzintaram tuvs ir arī sports. Tiesa gan, ar to aktīvāk nodarbojies pirms gadiem desmit divdesmit. “Kādreiz biju baigais sportists, ko tik es nedarīju – slēpoju, piedalījos triatlonā un sporta spēlēs, spēlēju pat hokeju, braucu uz Rīgu, lai skrietu maratonus, braucu ar velosipēdu. Tas man bija izturīgs – trijās dienās pa Latviju nobraucu sešus simtus kilometru. Tagad biežāk ir soļošana. Tas viss notiek brīvdienās. Izeju no mājām svaigā gaisā, lai relaksētos,” par sportiskajām aktivitātēm stāsta vīrietis.Kad sabruka kolhoza impērijaVisiem zināms, ka ar dziesmām paēdis nebūsi, arī sportojot apetīte nemazinās. Izrādās, ka aptuveni divdesmit gadu Dzintaram ienākumi ir no sezonas darbiem. “Kad sabruka kolhoza impērija, sāku strādāt galdniecībā Smiltenē, bet no manis galdnieks tas pats, kas no jūrnieka kurpnieks. Tā es pievērsos sezonas darbiem, vasarā ogu un sēņu bizness, bet ziemā malkas gatavošana un kurināšana. Nopelnīt var ļoti labi, bet visiem jau vienmēr gribas, lai ir vēl labāk,” viņš atklāj.Dzintars arī saka, ka melleņu, meža zemeņu, brūkleņu, dzērveņu un gaileņu lasīšana nav viegls darbs, taču, ja tas darīts jau 22 gadus, ir rūdījums. Pirmie gadi bija visgrūtākie, bet pie visa pierod. Dzintars lepojas, ka viņam tirdziņā Smiltenē ir savi pastāvīgie klienti, kuri viņa lasītos meža labumus iegādājas par labu samaksu. “Arī tirgū visi mani pazīst gan kā dziedātāju, gan tirgotāju. Tas ir patīkami,” viņš spriež. Dienā ieņēmumu rekords bijis 42 lati.Šobrīd, kad aiz loga ir sals, Dzintaram esot dažādi līguma darbi. “Parasti aukstajā laikā viens ir tukšais mēnesis. Kad nav darba, tad vairāk pievēršos mūzikai. Māku spēlēt klavieres un akordeonu, bet esmu spītīgs, gribu apgūt vēl kādu instrumentu,” saka muzikants.Dzintaram ir arī kāds sapnis, un viņš joprojām tic, ka tas piepildīsies. “Jau sen gribēju uztaisīt savu festivālu Bilskas pamatskolas stadionā ar jaudīgu aparatūru, uzaicināt Lieni Šomasi, jo agrāk vienā ansamblī Strenčos dziedājām. Bet šādam pasākumam nepieciešams liels finansiāls ieguldījums,” nezaudējot optimismu saka Dzintars.
DZINTARS STRAZDIŅŠ
Lielākais aizkustinājums: 1999. gadā raksts “Ziemeļlatvijā”, ka mana pirmā uzstāšanās reize pārsteidza skatītājusSkatuves tēls: kāds esmu, tāds uzstājosSkatuves vārds: meitenes sauc mani par DzinčuIzgāšanās: izvēlējos izpildīt smago roku, bet Fredis nerunāja, pagriezās un aizgājaPar Latvijas slavenībām: lielās zvaigznes nav lepnas, bet gan ļoti vienkārši cilvēkiKritika: Viktors Lapčenoks teica, ka man ir slikta stāja, bet dziedot labi, nedaudz apvainojosRaksturs: diezgan mainīgs, dažreiz esmu nikns, nervozs, citreiz ļoti jauks, mīlīgs, jautrs un humoristisksInteresanti: par nopelnīto sezonas darbos esmu iegādājies iespaidīgu televizoru, instrumentus, video, audio aparatūruAlkohols: nodzerties nav nekādas mākslas. Esmu nobaudījis arī konjaku un rumu. Lielajām slavenībām garšo parastais šņabītis
