Ne velti pusaudžu vecumu dēvē par spurainu. Kaut arī padsmitgadniekiem ir daudz jautājumu, uz kuriem viņi meklē atbildes, ne vienmēr uzticības personas ir vecāki.
Ne velti pusaudžu vecumu dēvē par spurainu. Kaut arī padsmitgadniekiem ir daudz jautājumu, uz kuriem viņi meklē atbildes, ne vienmēr uzticības personas ir vecāki.
“Ir jautājumi, kurus pusaudži vecākiem neprasa,” domā Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas pedagoģe Ligita Blīgzna.
Nesen viņa skolas klasēm organizēja tikšanos Smiltenes poliklīnikā ar ģimenes ārstu Juri Ezeriņu (viņš runāja zēnu auditorijai) un ginekoloģi Daci Jēkabsoni (viņa sarunājās ar meitenēm).
Apspriestās tēmas ir jāpārzina
“Vislabāk ir tad, ja ar pusaudžiem par viņus interesējošām tēmām runā un konsultē speciālisti. Turklāt poliklīnika ir piemērota vide šādām sarunām,” secina skolotāja.
Ir daudz tēmu, kuras interesē mūsdienu pusaudžus, un pārsvarā tās ir intīmās attiecības, atzīst J. Ezeriņš. Vecākiem to nevajadzētu ignorēt. “Taču, vai katrs vecāks par tādām lietām ir spējīgs runāt ar savu bērnu? Tas nav nemaz tik viegli. Turklāt ir jāpārzina šīs tēmas, lai no nepareizas, kļūdainas informācijas bērnam nerastos greizs priekšstats,” uzsver ģimenes ārsts.
Ar seksu saistās daudzas tēmas, kuras izraisa pusaudžu interesi. Kas ir kontracepcija, kas ir homoseksuālisms un kas — heteroseksuālis? Kādas ir seksuāli transmisīvās slimības?
“Ja bērnu pārāk daudz sabiedē par seksuāli transmisīvajām slimībām, dzirdētais var iesēsties bērna atmiņā tik ļoti, ka vēlāk sabojātu viņa ģimenes dzīvi,” saka J. Ezeriņš un turpina, “tāpēc ir grūti dot nekļūdīgu padomu, kā vecākiem runāt ar bērniem par seksu. Bērniem par šo tēmu vajadzētu sākt stāstīt agri, taču — līdz viņus interesējošām robežām. Runājot pusaudžu aditorijās, es pievēršu uzmanību tiesiskajam aspektam, un to vēlams darīt arī vecākiem. Meitenēm un zēniem ir atšķirīgas fizioloģiskās tieksmes. Ja meitene uzaicina ciemos zēnu vai pati apciemo viņu, tas nenozīmē, ka viņa uzreiz vēlas gulties gultā, ko zēns varbūt gribētu. Tā rodas daudz pārpratumu, un zēns pēc tam saka — es domāju, ka viņa pati grib, jo aicināja mani ciemos!”
Alerģijas cēlonis var būt pat džinsu poga
Vecākiem ar saviem pusaudža vecuma bērniem ieteicams runāt arī par personīgo higiēnu un ieteikt piemērotus ķermeņa kopšanas līdzekļus. “Pusaudža vecumā sviedru sekrēts satur olbaltumvielas un smako. Tas apkārtējos cilvēkos izraisa nepatīkamas emocijas, un viņi rauc degunus. Ir jālieto higiēnas piederumi. Daži vecāki šajā ziņā pret saviem bērniem ir uzmanīgi, bet daži nesaka neko,” ievērojis ģimenes ārsts.
Balstoties uz ārsta praksē iegūto pieredzi, J. Ezeriņš iesaka vecākiem veselības apsvērumu labad pievērst uzmanību arī pusaudžu apģērbam un aksesuāriem. “Ir novērots, ka pēc nepareizi izvēlētu auskaru ielikšanas vienai trešdaļai līdz pat pusei bērnu rodas komplikācijas: sastrutojumi vai alerģijas no metāliem. Vienu puisīti ar sastrutojumu aizsūtīju pat pie ķirurga, lai atver strutu perēkli. Auskari ir jāizvēlas no cēlmetāla, it sevišķi alerģiskiem bērniem. Vēl bieži alerģijas izsitumu veidā bērniem rodas no neapšūtām džinsu metāla pogām, ja tās berzē ādu. Tādas alerģijas ir daudzām meitenēm,” stāsta J. Ezeriņš.
“Es esmu resna!?”
Pusaudži, it īpaši meitenes, lielu uzmanību pievērš savam ārējam izskatam. “Es esmu resna!” — šādu apgalvojumu, iespējams, dzirdējusi ne viena vien faktiski normāla auguma pusaudzes mamma. J. Ezeriņš teic, ka arī mazpilsētā ir gadījumi, kuri sliecas uz bulīmijas pusi. “Meitenēm šķiet, ka ir resnas, un tāpēc viņas neēd. Tas slikti ietekmē veselību. Daudziem bērniem ir kuņģa un gremošanas trakta problēmas. Ne bez iemesla valsts līmenī ir aktualizēts jautājums atkal organizēt bērniem skolās kopgaldu. Jāatgādina arī tas, ka ēšana vienu vai divas reizes dienā ir neveselīga. Labāk ir ēst biežāk un mazāk,” dod padomu ārsts.
