Tās mammas, kuras naktīs nevar aizmigt, kamēr mājās no ballītes vai cita pasākuma nav atnācis viņu lielais, jau par jaunieti izaugušais bērns, nekad nesapratīs tās mātes, kuras neaprūpē savus mazos bērniņus. Plašsaziņas līdzekļi pavēstījuši kārtējo bēdu stāstu par novārtā atstātiem mazuļiem, šoreiz Liepājā. Dzīvoklī māte vienus atstājusi trīs izsalkušus pirmsskolas vecuma bērnus, tai skaitā divus mēnešus vecu zīdaini, bet pati aizgājusi kopā ar paziņām dzert. Policisti virtuvē nav atraduši neko ēdamu. Ledusskapī bijušas tikai kafijas bundžas, kurās sabērtas skrūves. Bērni no ģimenes izņemti un nogādāti sociālās aprūpes iestādēs. Nesen Smiltenē lekciju lasīja Latvijā pazīstamais ārsts reanimatologs Pēteris Kļava, atgādinot vienkāršu patiesību par to, kas cilvēka dzīvē ir vissvarīgākais. Ikviens no mums, mazs vai vecs, vēlas, lai kāds viņu mīlētu. Mīlestības izpausmes ir glāsti un vārdi, un pirmais cilvēks pasaulē, no kura bērns to saņem, ir māte. Ja paveicas. Ja vien bioloģiskā māte nav degradējusies vai pati bērnībā nav saņēmusi mīļumu un neprot mīlēt. Nesen klajā nācis Imanta Ziedoņa jaunākais dzejas krājums “Vēl ko”. Tajā dzejnieks retoriski taujā, vai klasēs ir atklātības brīži, kad skolotājs skolēniem uzdod šķietami vienkāršus jautājumus: vai jums kādreiz sāp sirds un par ko? ko jūs gribētu panākt? kad jūs esat bijuši gandarīti? ar ko jūs lepojaties? Katram ir vērts to pavaicāt arī saviem tuvajiem, piebremzējot ikdienas skrējienā un aizdomājoties, kas notiek otra cilvēka sirdī. Un varbūt kāds šos jautājumus uzdos arī “dzegužu” bērniem.
