Jau vairākkārt ir dzirdēts, ka Kārķu pagasta pamatskolā bērnus māca uzturēt ap sevi latvisku vidi, kopt un saglabāt mūsu tautas gara mantas. Pagājušās nedēļas nogalē par to vēlreiz bija iespēja pārliecināties Valkas novadpētniecības muzejā, kur notika novada tautasdziesmu dziedāšanas konkurss “Lakstīgala”.
Pasākumu rīkoja Valkas novada bērnu un jauniešu centrs “Mice” sadarbībā ar novadpētniecības muzeju. Centra izglītības metodiķe Inese Lečmane stāsta, ka konkurss vispārizglītojošām skolām tiek rīkots jau desmito gadu un Kārķu pamatskola ir vienīgā lauku mācību iestāde, kas tajā piedalās atkārtoti. Jāzina 30 dziesmasŠogad gan jaunie kārķēnieši bija vienīgie dalībnieki. Iespējams, ka citu skolu pārstāvjus no došanās uz Valku atturēja pārlieku aukstais laiks. “Kad sākām rīkot šo pasākumu, tad vēl bija Valkas rajons un dalībnieku skaits bija kuplāks. Tomēr atklāti jāatzīst, ka Kārķu bērnu dēļ vien bija vērts to rīkot. Viņu dziedātās dziesmas bija ļoti skanīgas. Mazie dziedātāji tās izpildīja mākslinieciski ļoti veiksmīgi, tas liecina, ka repertuāra sagatavošanā ieguldīts liels darbs,” secina I. Lečmane. Viņa piebilst, ka bērnu sagatavošana konkursam daudz pūļu prasa arī no mūzikas pedagoģes. Tradīciju ar šādu konkursu veicināt bērnos tautasdziesmu prasmi nodibināja trimdas latvietis Roberts Zuika, kurš visām Latvijas skolām ir uzdāvinājis savu sastādīto tautasdziesmu krājumu “Lakstīgala”.Skolēniem, gatavojoties konkursam, ir jāiemācās no galvas visas 30 krājumā ietvertās tautasdziesmas, turklāt tās jādzied Roberta Zuikas apdarē. “Lai to visu iemācītos, liels darbs jāiegulda gan skolotājai, gan bērniem. Kārķu pamatskolas mūzikas pasniedzēja Liene Skruode šo uzdevumu ir godam veikusi. Skolas mazie dziedātāji Ilze Skrastiņa, Ulrika Kalniņa, Līga Šķudīte, Vikija Dehnika un Emīls Liepiņš sniedza ne tikai lielisku priekšnesumu, bet parādīja arī labas zināšanas tautas mūzikas instrumentu pazīšanā un folkloras pārzināšanā. Pasākumā bērniem mūzikas instrumentus vajadzēja nosaukt ne tikai tos redzot, bet arī klausoties to skanējumu. Pēc tam bija jāizskaidro senvārdu nozīme folklorā. Piemēram, kas agrāk bija malējiņa un ko viņa darīja. Domāju, ka muzejs bija īstā vieta, kur šāds pasākums varēja notikt, jo saimes istaba, kur pulcējās bērni, radīja īsti senatnīgu atmosfēru. Lai priekšnesumi būtu skanīgāki, ar mazajiem kārķēniešiem sadziedāties un kopīgi iet rotaļās bija ieradusies arī Ērģemes folkloras kopa “Rikanda” un centra “Mice” folkloras kopas “Vainadziņš” dalībnieki,” saka I. Lečmane.Dzied katrā brīvā brīdīKārķu pamatskolas direktore Vallija Ābele apliecina, ka bērni konkursam rūpīgi un ilgi gatavojušies. “Mūsu audzēkņi ir piedalījušies gandrīz visos “Lakstīgalas” konkursos. Esam priecīgi, ka mūsu bērnu priekšnesumi patīk. Lielākais darbs, protams, tika paveikts skolotājas Lienes vadībā, bet arī brīvajos brīžos varējām dzirdēt, ka bērni, kopā sapulcējušies, paši patstāvīgi dzied tautasdziesmas. Ar padomu palīdzēja arī mūzikas skolas pedagogi, bet vislielāko paldies ir pelnījusi tieši Liene,” atzīst V. Ābele.Tagad mazajiem folkloristiem jāgatavojas Vidzemes mēroga konkursam, kas 9. februārī notiks Cēsīs.
