Kuģa stūrmanis, 25 gadus vecais Salvis Skopāns pašlaik ir krastā, savās mājās Smiltenes pagasta Brutuļos. Jūrnieks kādu laiku vēlas pabūt kopā ar ģimeni, it īpaši ņemot vērā to, ka meitiņai Dārtai ir tikai trīs mēneši. Taču vienlaicīgi Salvis ir darba meklējumos, pētot izdevīgākos piedāvājumus. “Latvieši ir vislabākie, visuzcītīgākie jūrnieki pasaulē!” smiltenietis ir lepns par saviem kolēģiem, kuri starptautiskajā darba tirgū tiek vērtēti kā augsti kvalificēti profesionāļi. Viņš pats ir uzkrājis gandrīz piecus gadus ilgu jūrnieka stāžu, sākot no matroža līdz trešajam stūrmanim tagad.Ceļu uz šo profesiju Salvis uzsāka agri, pusaudža vecumā, kā Palsmanes pamatskolas 9. klases absolvents. Neviena jūrnieka Vidzemes lauku zēnam rados nav. Viņš bija dzirdējis to, ka jūrniekiem maksā labu algu, tāpēc nolēma iestāties Latvijas Jūras akadēmijas jūrskolā, lai mācītos par kuģa vadītāju jeb stūrmani.Atestātā par pamatskolas izglītību Salvim bija labas atzīmes. Arī iestājeksāmenus matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā viņš nokārtoja labi un izturēja lielu konkursu.Nāves bailes – Īrijas jūrāLatvijas Jūras akadēmijas jūrskolā pēc 9. klases ir jāmācās četri gadi. Mācību programmas ir divas: “kuģu mehāniķis” un “kuģu vadītājs” (uz kuģiem līdz 500 BT jeb kuģa bruto tonnāžu).Mācīties tur nav viegli, atzīst Salvis. “Visstingrāk skatās matemātiku. Tāpat pirmajos divos gados ļoti vajag arī fiziku un ķīmiju, – visus tos neforšākos priekšmetus. Nākamajos divos gados mums mācīja tikai speciālos priekšmetus, piemēram, astronomiju, kuģa vadīšanu un uzbūvi, lai saprastu, kā kuģis turas uz ūdens.”Pirmā prakses vieta kadetam Salvim 15 gadu vecumā bija prāmis “Baltic Kristina”. Ieskaitīts klāja komandā, viņš darīja visu, ko lika: slaucīja, tīrīja, krāsoja un tamlīdzīgi. Pēc akadēmijas pabeigšanas trīs gadi tika aizvadīti uz valsts robežsardzes kuģa. Puse no ekipāžas bija jūrnieki, puse – robežsargi.Smiltenietis stāsta, ka robežsardzes kuģis vienlaikus ir gan ledlauzis, gan velkonis, gan arī vajadzības gadījumā palīdz dzēst ugunsgrēkus uz kuģiem vai savākt jūrā izplūdušas naftas vai degvielas piesārņojumu ar speciālām bonām. “Ja Baltijas jūrā notiek kāds incidents,” stāsta Salvis, “tad šajā punktā ierodas un to nosedz vairāku valstu robežsardzes kuģi. Esam arī vākuši naftu Rīgas jūras līcī.”Baltijas jūrā Salvis piedzīvojis vētru, kad viļņi sasniedz septiņu metru augstumu. Taču visbīstamākā situācija atgadījās Īrijas jūrā, pēc kuras Salvis par citiem atgadījumiem jūrā kolēģiem teicis, – tur nav, ko baidīties.Vidusjūrā pavada delfīniKravas kuģis, uz kura Salvis bija matrozis, kuģoja pa vētraino Īrijas jūru uz Liverpūli. Šajā maršrutā ir kāda šaura vieta, kur kuģis starp krastu un salu jāpagriež pa kreisi par 90 grādiem virzienā uz Belfāstu un kur viļņi sitas cits pret citu, stāsta jūrnieks.“Kuģi šūpoja tik pamatīgi, ka viss, kas nebija piesiets, lidoja pa gaisu. Trešais stūrmanis, jauns puisis no Kaļiņingradas, kuģi nelaikā pagrieza, tas sasvērās un piedevām vilnis uzsita pa augšējo bortu. Palikām uz sāniem. Pārtrūka visi kravas stiprinājumi, krava nošļūca zemāk un kuģis vairs netika atpakaļ. Kapteinis bija gudrs, ar lielu stāžu, sagrieza kuģi, cik varēja, lai viļņi nāk no priekšpuses. Tā mēs stāvējām un gaidījām palīdzību no Liverpūles,” atceras Salvis.Viņš negadījuma brīdī atradies uz kuģa tiltiņa un palicis karājoties, ieķēries ar rokām durvīs. Telefons neesot bijis pie rokas, bet gribējies visus apzvanīt un pateikt sveiki.Tagad Salvis nav piesaistīts konkrētai kuģniecības kompānijai. Viņš faktiski pilda līgumdarbu, salīgstot uz konkrētu reisu un konkrētu laiku. “Maksimālais laiks jūrā ir trīs mēneši, bet ir arī kuģi, kur dod līgumu uz gadu un vari mēnesi iet jūrā, bet mēnesi dzīvot mājās,” stāsta jūrnieks.Pēdējo reizi jūrā Salvis devās pērn vasarā, kuģojot pa Vidusjūru no Turcijas uz Franciju. Lielbritānijas kravas kuģis, ko īrēja turki, pārveda smagās automašīnas. Vidusjūra ir visskaistākā, uzskata jūrnieks. “Perfekta! Tieši tāda, kā rāda filmās, – gaiši zila, caurspīdīga, ļoti tīra, mierīga kā ezers. Visu laiku redzami delfīni. Kad neiekrita mana maiņa, speciāli stāvēju pie borta un skatījos uz viņiem. Toties Baltijas jūra ir ļoti netīra. Jūrā peld maisi, beņķi, galdi, visādi citi atkritumi,” stāsta Salvis.Lielākie konkurenti – filipīnieši Taujāts, cik tad mīksta vai cieta ir jūrnieka maize, Salvis atteic, ka vispirms ir ļoti jāgrib strādāt kādā no profesijām jūrniecības nozarē un jābūt lielai atbildības sajūtai. Ja patīk, tad viss ir kārtībā. Arī psiholoģiski jābūt gatavam ilgstoši pavadīt laiku noslēgtā vidē. Salvja jūrnieka praksē bija gadījums, kad, nenokāpjot krastā, viņš uz kuģa pavadījis astoņus mēnešus. Kāds Jamaikas kuģis veda dzinēju uz Čīli pāri Klusajam okeānam. Piestājot krastā šās Dienvidamerikas valsts ostā, smiltenietim pat neizdevās apskatīt šo eiropietim eksotisko zemi. “Nebija laika. Dzinēju trīs dienas krāvām ārā. Brīvajā laikā gribējās tikai gulēt.”Pēc šā reisa pārradies mājās, Salvis pirmajā emociju uzplūdā mammai Sandrai teicis, ka jūru vairs negrib redzēt. Taču vēlāk mirkļa vājums pārgājis.Salvis iesaka tiem jauniešiem, kuri vēlas studēt Latvijas Jūras akadēmijā, Rīgā dzīvot kopmītnēs, nevis īrētā dzīvoklī, lai laikus iejustos mikro kolektīvā un mācītos būt patstāvīgi.Vēl jūrniekiem obligāti labi jāprot angļu valoda, jo pat Latvijā kuģniecības kompāniju pārstāvji latvieši uz tālruņa zvaniem atbildot un sarunājoties šajā valodā.Salvis stāsta, ka stūrmanis mēnesī vidēji nopelna četrus tūkstošus eiro. “Tagad gan ir tā, ka ir diezgan grūti atrast darbu, jo jūra ir pilna ar filipīniešiem. Viņi strādā uz pusi lētāk nekā mēs un nosit cenu,” ar nožēlu atzīst smiltenietis.Kopumā viņš savu darbu vērtē kā interesantu. Var satikt dažādus cilvēkus, redzēt pasauli. Salvis arī kliedē priekšstatu, ka stūrmanis stāv pie kuģa stūres. Stūrē matroži, bet stūrmanis atrodas uz tiltiņa, seko līdzi, vai viss tiek izdarīts pareizi, sazinās ar krasta apsardzi, meteoroloģisko dienestu un tamlīdzīgi. Vienā reisā ir četri stūrmaņi, kuri strādā maiņās.Ja Latvijas Jūras akadēmijā uzsāk mācības pēc 12. klases absolvēšanas, augstskolā var apgūt studiju programmas “Ostu un kuģošanas vadības”, “Jūras transports – kuģu mehānika”, “Jūras transports – kuģa elektroautomātika”.
SALVIS SKOPĀNS
Dzimis: 1986. gada 31. martāValkāPabeidzis: Palsmanes pamatskolu, Latvijas Jūras akadēmijas jūrskoluProfesija: kuģa stūrmanisDzīvesvieta: Smiltenes pagasts, pirms tam – Palsmanes pagastsĢimene: sieva Mārīte, dēls Eduards (divi gadi), meita Dārta (trīs mēneši)Vaļasprieks: mūzika, spēlē bungas grupā “Eža jūtas”
VIEDOKLIS
Par Latvijas Jūras akadēmijuSatiksmes ministrs Aivis Ronis: – Absolventi šajā augstskolā iegūst diplomus mūsu valstij nozīmīgajā jūrniecības nozarē un praktiskajā darbā pilnveido savas zināšanas un prasmes, lai kļūtu par konkurētspējīgiem profesionāļiem starptautiskā un Eiropas Savienības līmenī. Augsti kvalificēti Latvijas jūrnieki un krasta speciālisti veicina nozares un tautsaimniecības attīstību kopumā. Laikā, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar tādu sociāli ekonomisko aspektu kā bezdarbs, akadēmijas absolventiem ir stabils darba nodrošinājums, jo pieprasījums pēc jūrniecības speciālistiem darba tirgū ir pieaugošs gan Latvijā, gan pasaulē.
