Beidzot kļuvis skaidrs, ka tautas nobalsošana par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” būs, jo Satversmes tiesa paziņojusi, ka tai nav pietiekamu argumentu referenduma apturēšanai, un atļāvusi tam notikt Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā datumā – 18. februārī.
Tas nozīmē, ka šajā datumā visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem būs jādodas uz vēlēšanu iecirkņiem un jābalso par vai pret minētajiem grozījumiem. Grozījumu ierosinātājs ir bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, kurš savulaik vadīja Krievijas Nacionālboļševiku kustības Latvijas nodaļu. Latvija to nevar atļautiesTagad viņš ir organizācijas “Dzimtā valoda” līderis. Lindermana vadītā organizācija cīnās par krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu Latvijā. Pēc Lindermana iniciatīvas organizācijai ir izdevies savākt nepieciešamo vēlētāju parakstu skaitu, lai varētu ierosināt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” Lindermans ar saviem piekritējiem grib panākt, ka Satversmes 4. pantā tiek ierakstīts: “Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda.” Pašlaik Satversmē kā vienīgā valsts valoda ir noteikta tikai latviešu valoda.Tautas nobalsošanas zīmē 18. februārī būs ierakstīts jautājums “Vai jūs esat par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”. Iespējamie atbilžu varianti ir “Par” un “Pret”. Ja vēlētājs grib, lai tiktu pieņemti minētie grozījumi un lai krievu valoda būtu otra valsts valoda, tad viņam jāatzīmē atbilde “Par”. Savukārt, ja vēlētājs grib, lai Satversme netiktu izmainīta un latviešu valoda paliktu kā vienīgā valsts valoda, tad viņam jāatzīmē atbilde “Pret”. Tas nozīmē, ka balsošana par grozījumiem nozīmē balsošanu par krievu valodu kā otru valsts valodu.Diemžēl Latvijas politiķi un valstsvīri ir par vēlu attapušies, ka Lindermana & Co piedāvātie grozījumi ir pret Satversmes kodolu un apdraud Latvijas kā nacionālas valsts neatkarību, kā arī neveicina sabiedrības saliedētību. Tagad vēlētājiem atliek doties pie balsošanas urnām un uz visiem laikiem pateikt nē jebkādiem mēģinājumiem vājināt mūsu neatkarību un mainīt nacionālas valsts pastāvēšanas pamatnosacījumus. Balsošana par grozījumu pieņemšanu ir balsošana par to, ka turpmāk visa valsts pārvaldes lietvedība būs jāsagatavo lietošanai divās valodās – krievu un latviešu. Nāksies mainīt ielu un iestāžu nosaukumu plāksnes. Tā kā vairākums mūsdienu jauniešu nepārzina krievu valodu, tad vajadzēs organizēt kursus šīs valodas apguvei. Visticamāk gan, ka krievu valodas neprasmes dēļ palielināsies jauno aizbraukšana no Latvijas. Iepriekšminētie pasākumi prasīs neiedomājami daudz līdzekļu, ko mūsu valsts laikā, kad visā Eiropā lemj par fiskālās disciplīnas ieviešanu, nevar atļauties. Turklāt jāatceras, ka liela daļa uzņēmumu, it īpaši lielpilsētās, atrodas krievu īpašnieku pārvaldījumā. Jau tagad ik pa laikam uzvirmo konflikti tādēļ, ka šādās firmās darba devēji, pieņemot cilvēkus darbā, pieprasa krievu valodas prasmi. Ja krievu valoda būs otra valsts valoda, tad pastāv iespēja, ka tieši latviešu vidū pieaugs bezdarbs. Tagad mūsu sabiedrības nākotne būs atkarīga tikai no tā, kā vēlētāji referenduma dienā nobalsos. Salīdzina ar barikādēmTādēļ 18. februārī katra Latvijas patriota pienākums ir piedalīties referendumā un balsot pret grozījumu iekļaušanu Satversmē, tātad arī pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Kādreizējais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, 11. Saeimas deputāts Romualds Ražuks gaidāmo referendumu pat salīdzina ar barikāžu laiku, atgādinot, ka tagad atkal klāt reize, kad latviešiem jāaizstāv sava neatkarība. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsver, ka tagad ir būtiski, lai tie, kas izprot un aizstāv latviešu valodas ekskluzīvās tiesības, arī parāda, cik viņi skaitliski ir. Ja viņi neparādīsies, tad pasaules priekšā izskatīsies, ka pārējiem viss vienalga, bet ievērojams skaits prasa divas valodas. Arī Saeimas deputāts, politiskās apvienības “Visu Latvijai” – “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK līderis Raivis Dzintars aicina visus vēlētājus piedalīties referendumā un balsot pret pārkrievošanu: “Īpaši vēlos vērsties pie tiem, kuri barikāžu laikā vēl bija mazi. Tagad ir mūsu kārta aizstāvēt Latvijas neatkarību.” “Ziemeļlatvija” savu viedokli lūdza izteikt arī sabiedrības par atklātību “Delna” politikas analītiķei Līgai Stafeckai. Viņas atzinums: “Pašos pamatos referendums ir politiķu mākslīgi radīts. Tagad, kad ir skaidrs, ka referendums notiks, ir jāizmanto šī izdevība un katram jāpauž sava nostāja šajā jautājumā. Nepietiek, ka mums par to ir savs viedoklis, ar to vēl lēmumu nevar pieņemt. Jāņem pase un jādodas uz iecirkni paust savu attieksmi, ievelkot plus zīmi vēlamajā atbildē. Tā ir mācība nākotnei – neļauties politiskām manipulācijām, bet izturēties ar cieņu citam pret citu un ar sapratni starp dažādām etniskām grupām.”Tautas nobalsošanas dienā, 18. februārī, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 līdz 22. Jāatceras, ka šoreiz šis nevar būt protesta balsojums pret valdību, jo šis būs balsojums par Latviju.
UZZIŅAI
PARBalsojot par grozījumiem, jūs uzskatāt, ka • Latvijā jābūt divām valsts valodām – latviešu un krievu, • lietvedībā jāievieš krievu un latviešu valoda, • Saeimas deputātiem jāsola stiprināt latviešu un krievu valoda, • pašvaldībās arī krievu valodai jābūt darba valodai, • ikvienam ir tiesības valsts iestādēs atbildes saņemt krieviski.PRETBalsojot pret grozījumiem, jūs uzskatāt, ka• Latvijā valsts valoda ir tikai latviešu valoda, • Saeimas deputātiem jāsola stiprināt latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, • lietvedībai jābūt latviešu valodā, • pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda,• ikvienam ir tiesības valsts iestādēs saņemt atbildes latviešu valodā.
