Mārīte Pommere***Pazaudē, Pelnrušķīt,Savu kristāla kurpīti šodien,Lai varu tavs princisKaut uz brītiņu būt,Jo nebūs mums pilsAr tūkstošiem svecīšu logos,Savā karietē vedīšu tevi,Kur lielceļš tik kluss.Lai pieder mums vasaras naktis,Kad migla klāj palagus baltus,Un sniegpārslu zvaigznesVienā virpulī dejo un mirdz.Es nedošu tevi uz pili karalim bargamUn pamātei ļaunai,Kas pērles jauc sēnalām līdz.Lai pulksteņi stājasUn sekundes izbirst caur pirkstiem -Tās es dāvāšu tevTad, kad vārdu būs pārpilna sirds,Vien neaizej, lūdzu,Un tici, ka pasaulē manāVienmēr vieta būs tev,MANA PELNRUŠĶĪT…***Viz lietus lāses zieda skropstās,Raud mana naktsvijole, raud,Ar pārāk lielu mīlestībuKāds grib tās vientulību graut.Nakts melnumā tvan smaržu vilnisUn nepateiktie vārdi sāp.Kam pajautāt – vai viss ir īsti,Vai tikai maldugunis tās…
