Pavisam nesen uznākušais nelielais sals dažviet Latvijā ir pārvilcis plānu ledus plēvi pār seklākajiem ziemeļlatvijas ezeriem, taču droši tie staigājami būs tikai nedēļas nogalē, kad, pēc sinoptiķu prognozēm, sals nedaudz pieņemsies spēkā. Visu šo ledus būšanu iztraucēja slapjais sniegs, kas izveidoja ko līdzīgu sasalušai putrai pat 15 centimetru biezumā. Līdz ar to daudziem “pirmklasniekiem” radās doma, ka nupat viss notiks, rezultātā peldējās daudzi. Drošākais ledus pēdējā nedēļā bija Rēzeknes pusē, kurp devās arī daudzi Vidzemes copmaņi, ieskaitot arī tā saucamos sporta makšķerniekus, jo ledus iztrūkums neļauj pilnvērtīgi gatavoties jau februārī paredzamajam pasaules čempionātam Kazahijā. Ja runājam par rezultātiem, tad, īsāk sakot, „aplauzās” visi, jo acīmredzot uznākušais pirmā ledus vāks bija zivtiņas mazliet sašokējis. Zinu komandu, kas pa Rēzeknes ezeriem nocīnījās trīs dienas no vietas un neko vairāk par sprīdi gariem asarīšiem nav izdevies piemānīt. Turklāt arī to pašu kopskaits bija vienkārši fantastiski zems.Patiesībā štrunts ar zivīm, galvenais bija noskriet pirmos kilometrus pa pirmo ledu, izurbt pirmos desmitus āliņģu, neielūst un ar svaigu gaisu plaušās atgriezties mājās pie pavarda, lai, pamazām apzvanot citus kolēģus, nonāktu pie dažādiem svarīgiem atzinumiem un jau nākamreiz varētu startēt daudz apdomīgāk. Es jums teikšu, ellīgi labs un veselīgs pasākums!Ir pirmais ledus!Starp šiem nepacietīgajiem biju arī es un atļāvos noriskēt ar saviem 120 kilogramiem dzīvsvara + ekipējums, lai pēdējās svētdienas agrā rītā atļautos nolikt šo svaru uz piecu centimetru biezas ledus kārtas un ļautos tai svētlaimei, kad ledus zem tevis it kā nedaudz krakšķ, it kā nedaudz ieliecas, it kā nedaudz paburbuļo ūdens no āliņģa, it kā…Bet visu jau nevar teikt, jo mīļie radiņi jau arī šos rakstus lasa. Es teikšu atklāti, tas ir patiess baudījums! Inventāra izvēleAtgriežoties pie inventāra lietām un iesākot jauno ziemas sezonu, derētu pārbaudīt dažas lietas. Pirmkārt apskatiet kārtīgi savu bori, lai uz ledus negadītos kāds nepatīkams pārsteigums. Tas attiecas kā uz savienojuma vietu, tā uz pašiem ledus nažiem. Tā kā lielum lielais vairākums ziemas copmaņu izmanto “Barnaul” borus, tad jauns komplekts nemaz nemaksā tik dārgi, tāpēc ieteiktu uzreiz iegādāties jaunus nažus, un tad jau bez bēdas visu sezonu, jo tā vien izskatās, ka tā nebūs tik gara kā iepriekšējās divas.Nedaudz atgādināšu būtiskākās lietas. Ja ziemas aukliņas ir sietas pagājušajā gadā, tad varat dažādu apsvērumu pēc tās nemainīt. Mormišku pārsiešanu gan es uzskatītu par obligātu pasākumu, sevišķi tajā gadījumā, ja iepriekšējā sezonā ir daudz iets uz asariem. Vismaz pirmos pāris metrus auklas derētu ielidināt atkritumu tvertnē, jo asariem, kā zināms, saprotot, ka tie tiek vilkti ne uz to pusi, kur paši gribētu doties, patīk taisīt riņķa danci. Tādējādi gar āliņģa asajām ledus malām aukla tiek pamatīgi deformēta. Ir bijis pat tā, ka pēc kārtīgas asaru “novilkšanās”, sevišķi tad, ja tas noticis dziļākās vietās, piemēram, Peipusā, auklu nākas mainīt pilnībā. Arī šogad noteikti auklas mainīšu, jo nevēlos piedzīvot nepatīkamus brīžus. Auklām cenas šogad veikalos būtiski nav cēlušās, un neaizmirsīsim, ka ziemas auklu pērkam tikai to, uz kuras rakstīts maģiskais vārdiņš ICE.Tas pats attiecināms arī uz makšķerītēm. Cenas tās pašas. Savukārt tālāk rakstītais jau liks vienam otram aizdomāties.Standarta sardziņiem cenas nav mainījušās, bet tiem, kas copē ar smalkiem rīkiem un nelielām mormiškām, ir jākoncentrējas uz sporta sardziņiem, bet to cenas ir diezgan augstas.Strīdi turpināsies mūžīgiTas, vai jūs izvēlaties divdaļīgo vai kombinezonu, ir atkarīgs no ieraduma un aktivitātēm. Nedaudz padalīšos pieredzē. Jau gadus 10 ziemā nēsāju kombinezonu, jo līdz tam brīdim, kad ir jāiet uz vietējo mežiņu kārtot tās lietas, kur pat ķeizars gāja kājām, jūtos ļoti komfortabli. Man nekas nepland pa sāniem, man nav ne reizi sapūsta mugura un es neslinkoju, jo uz copi braucu mašīnā ar citu apģērbu mugurā un ūdenskrātuves malā pārģērbjos. Tas īsumā, jo klātienē varu paskaidrot citus sīkumus.Kur tu peldi, asarīt?Uz pirmā ledus zivs numur viens neapšaubāmi ir asaris. Kur viņu meklēt? Ziemas sākumā viņi vienmēr apgrozās seklumos. Pat eksemplāri ap 700 gramiem ir bieži viesi vietās, kur, borējot kārtējo āliņģi, ir visas iespējas nažus ielaist gultnē. Ko viņi tādā seklumā meklē? Protams, visu, kas ir ēdams. Vēlāk, kad ziema sasparojas un ledus biezums palielinās, savukārt samazinās skābekļa daudzums ūdenī un sevišķi plēsīgās zivis to pacieš vissliktāk. Tāpēc arī asari sāk pārvietoties uz dziļākām vietām un pārsvarā uzturas uz dažāda lieluma padziļinājumu kantīm. Pirmajā nedēļā pēc ledus uzsalšanas asariem ir tāds kā neliels apjukums, tāpēc, lai tomēr tiktu pie kāda kaut cik vērā ņemama loma, ar mānekli ir jāspēlē agresīvi un nav svarīgi, vai tā ir bļitka vai mormiška ar kārdinošu motili galā. Ir jārēķinās ar pamatīgu daudzumu āliņģu urbšanu, jo šīs sugas zivis ir bara zivis. Ja atradīsi, tad kāds jau pieteiksies, bet tikpat labi var dienā izurbt ap 200 āliņģu un neko neatrast. Cerēsim, ka uz tevi tas neattieksies.Visiem ne asakas, esiet prātīgi, sargājiet veselību, jo pārējo varēs nopirkt par naudu (ja būs), un neaizmirstiet, ka jūs gaida mājās, turklāt pašus ienākam uz savām kājām, nevis… Nu paši saprotiet!
LŪGUMS!
Tiem, kam ir tā neparastā slimība aiz sevis uz ledus atstāt visu, ko vien iespējams, ieteiktu apdomāties, jo atcerieties, ka tas viss, kad nokusīs ledus, paliks šajā ūdenstilpē. Pašiem pēc tam būs nepatīkami makšķerēt. Man šķiet, ka tas nemaz nav tik grūti izpildāms uzdevums. Protams, tas nav saistoši tiem, kam ir milzīgas problēmas ar domāšanu un smadzeņu vietā ir vienkārša, neatpazīstama masa. Esmu tādus redzējis gan sēžam krastmalās, gan ejam pa ledu. Pēkšņi nevar saprast, kas tur skalojas, tad redzu, ka tuvojas kārtējā ūdensgalva! Labi, ka viņu ir tik maz.
