Valkas ģimnāzijas 12.b klases skolnieks Kristaps Sula ir Turnas pusē pazīstamā zemnieka Viļa Jansona mazdēls. V. Jansonam par savas saimniecības likteni nākotnē bažām nevajadzētu būt, jo nu jau skaidri zināms, ka Kristaps pēc augstskolas beigšanas atgriezīsies strādāt laukos. Puisis ir sirsnīgs un atklāts. Mūsu sarunas laikā nerodas nekādu šaubu par viņa izvēlētā ceļa pareizību, par jaunieša pārliecību.Pēdējā laikā Kristaps skolā izceļas ar dažādām sabiedriskām aktivitātēm. Viņš ir uzņēmies vadīt publiskus pasākumus un secina, ka iesākumam nebūt nav peļami. Pēdējais bija adventes ieskaņu koncerts skolā. Kristaps bija teicējs Ziemassvētku koncertā. Jautāts, vai viņam patīk būt uz skatuves, puisis teic, ka šī ir interesanta lieta. “Pēc dabas esmu kautrīgs, un līdz šim man ne visai patika publiskas uzstāšanās. Klasesbiedri pierunāja, un nodomāju, ka varbūt ir vērts pamēģināt. Sākumā uztraukums bija pamatīgs, taču izdevās to savaldīt un, šķiet, izdevās,” smaida jaunietis.Cer uz brāļa palīdzībuKristapa klasē lielākoties mācās zēni. Ir vairāki, ar kuriem sakrīt kopīgas intereses par tehniku un medībām. Audzinātāja Vēsma Selga ir sporta skolotāja, tāpēc 12.b var uzskatīt par sportisku klasi. Kristapam vasarā patīk spēlēt volejbolu. Turnā kopā ar draugiem reizēm tiek uzspēlēts. Vēl viņš skolā apmeklē trenažieru zāli. Ziemā tā ir laba muskuļu izkustināšana un vienlaikus arī darbs laba auguma veidošanai.Jautāts, vai viņš sevi vairāk uzskata par pilsētas vai lauku zēnu, jaunietis atbild, ka viennozīmīgi ir lauku zēns. Arī turpmāko dzīvi viņš saista ar laukiem. Kristaps piekrīt, ka viņš varētu būt viens no tiem, uz kuriem balstīsies Latvijas lauku nākotne. “Zemgales mērogiem mūsu saimniecība ir neliela, taču Vidzemei laba – apstrādājam apmēram 380 hektārus un to izdarām kā ģimene,” stāsta jaunietis. Studiju laikā, protams, darbam atliks mazāk laika, taču Kristaps cer uz brāļa Ģirta palīdzību, kurš kļūst pieaugušāks un aizvien vairāk varēs palīdzēt saimniecībā. Brālis, kurš mācās 8. klasē, arī ir tendēts uz lauksaimniecību un tehniskām lietām.Iegūtas pirmās trofejasKristaps nu ir pilntiesīgs mednieks. Ir iegūtas pirmās trofejas – vairākas lapsas un mežacūkas. Nu puisis pieteicis karu bebriem, kuri ir savairojušies pārlieku daudz un appludina tīrumus. Pašam vēl nav gadījies nošaut šo gudro dzīvnieku. Jaunietim par viņu gudrību ir savs stāsts. Kopā ar draugu Kristaps upītē ielika slazdu bebriem. Pēc tam atklājās, ka pirms slazda dzīvnieks izlīda no upes, aiz slazda ielīda atpakaļ upē, devās tālāk un izveidoja jaunu dambi. Tagad skolas laikā puisim neiznāk laika nodoties medībām, taču sirdij šī nodarbe ir tīkama. Viņš spriež, ka, iespējams, tas mantots no vectēva. Uzvar biznesa konkursāTomēr Kristapa lielākais panākums ir uzvara Nacionālajā biznesa plānu konkursā. Par šo projektu jaunietis gatavs stāstīt, iedziļinoties visās niansēs. Acīmredzami, ka tas puisim ir tuvu sirdij. Konkursu izsludināja pērn rudenī. Pavisam tika iesniegti 89 biznesa plāni. Vērtētāji aizstāvēšanai izvēlējās 19 darbus. “Pirms prezentācijas uzzināju, ka mans darbs ir 11. vai 12. vietā. Ne uz ko īpaši necerēju. Vakarā saņēmu ziņu, ka jābrauc prezentēt vēlreiz. Nolikums paredzēja, ka apbalvos piecus labākos un sestā būs speciālbalva. Sāka ar piekto vietu. Mani nenosauca. Tad cerēju uz ceturto vai trešo godalgu. Atkal manu vārdu neminēja. Nodomāju, ka saņemšu speciālbalvu, jo mans projekts ievērojami atšķīrās no citiem. Bija pavisam dīvaini, kad mani paziņoja par uzvarētāju,” atceras jaunais lauksaimnieks.Balvā Kristaps saņēma tiesības bez konkursa studēt Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un 300 latu studiju sākumam. Tā ir privāta augstskola ar mācību maksu 1350 latu gadā. Ģimnāzists ir plānojis studēt Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Izlemts vēl nav, taču Kristapam Jelgavā ir iespēja iekļūt budžeta grupā, un saprotami, ka ģimenei tas būtu izdevīgāk.Ar tehniku uz tuKristaps projektam izvēlējās savas ģimenes saimniecībai praktiski nepieciešamu lietu – graudu pirmapstrādes punkta veidošanu. Jaunietis atzīst, ka tas nav teorētisks darbs, bet dzīvē reāli ieviešams projekts. “Saimniecībā audzējam miežus, kviešus, auzas, tritikāli, arī pārtikas zirņus, zāļu sēklas, vīķus. Esam otrā saimniecība Ērģemes pagastā, kas audzē griķus. Pašlaik graudu tīrīšanai, kaltēšanai un uzglabāšanai izmantojam maksas pakalpojumus. Nākotnē šādu kompleksu veidosim paši savām vajadzībām. Gribam arī turpmāk nodarboties ar netradicionālo kultūru audzēšanu. Kultūru dažādība nosaka to novākšanas un sagatavošanas pārdošanai pakāpenību,” skaidro topošais lauksaimnieks. Viņam zemniecība ir tuva kopš bērnības. Tagad iegūtas automašīnas un traktora vadīšanas tiesības. Jautāts, cik gadu vecumā sācis braukt ar traktoru, puisis šķelmīgi atbild, ka tas noticis septiņu vai astoņu gadu vecumā. Viņam bija tā priekšrocība, ka augumā bija padevies, tāpēc agri varēja aizsniegt pedāļus. Līdzās vectēvam un tētim Zintim braucis ļoti sen. Kristaps ar tehniku noteikti ir uz tu. Viņam patīk ne tikai braukt, bet arī remontēt. “Nevaru to vārdos izskaidrot, bet šī nodarbošanās ir tik aizraujoša,” smaida puisis. Strādājot ar traktortehniku, vislabāk redzams rezultāts. Un ne jau tikai rudenī, bet arī katras dienas nogalē. Jo īpaši patīkama ir sēšana. Pēc tās pamazām redzams viss augšanas process. Ir jābūt mākai laukā precīzi nobraukt. Tikai pēc graudu uzdīgšanas tīrumā var ieraudzīt dažādas tukšas svītriņas, kādu neprecīzi izbrauktu līkumiņu un tā joprojām. Visu laiku var sekot līdzi kultūru augšanas procesiem. “Domāju, ka, mācoties ģimnāzijā, manas intereses varētu mainīties, taču interese par laukiem tikai pieaug,” atzīst Kristaps. Viņš ir apmierināts, ka pagaidām izdodas apvienot mācības ar darbu saimniecībā un vaļaspriekiem. Protams, ikdienas ritms ir spraigs, taču dzīve allaž piepildīta ar labiem darbiem un vārdiem.
VIEDOKĻI
Vilis Jansons, vectēvs:- Foršs puika, strādīgs un mērķtiecīgs. Ko grib, to panāk. Saviem gadiem Kristaps ir ļoti prātīgs. Arī par otru mazdēlu Ģirtu varu teikt to pašu. Tas ir tikai normāli, ka abi ir raduši pie darba kopš mazām dienām. Katram ir savi pienākumi un padarāmie darbi. Tas arī iemāca precīzi sadalīt savu laiku.Vēsma Selga, klases audzinātāja:- 10. klasē Kristaps bija kluss un maz redzams, taču savi mērķi un ideja par saimniekošanu laukos viņam ir sen. 11. klasē viņš sāka emocionāli vairāk atvērties, bet šogad jaunietis ir acīmredzami atvēries arī sabiedriskajā dzīvē. Kristaps visādā ziņā ir pozitīvs cilvēks. Jo īpaši viņam padodas sev tuvas lietas, un par tām viņš ir gatavs celties un krist.Beidzamajā laikā mācības gan ir palikušas nedaudz novārtā. Kristaps ir sportisks un draudzīgs. Lai viņam izdodas piepildīt savus sapņus un sevi pierādīt ne tikai saimnieciskajās lietās, bet arī citur, jo potences Kristapam neapšaubāmi ir. Pašlaik viņš ģimenē ir otrs lielākais vīrietis.Mārtiņš Beiša, draugs:- Kristaps ir ļoti draudzīgs un patīkams cilvēks. Ar viņu var runāt par visu. Vienmēr izpalīdzīgs. Visi labie vārdi viņam. Vispirms jau esam klasesbiedri, kopā ejam medībās un kopā arī gatavojamies eksāmeniem.
