Mārīte PommereVēstule Pēram GintamMēs satiksimies vēstulēs, Pēr Gint,Ko, mājās pārnākot, tu varbūt izlasīsi,Jo nav man adreses, kur viņas nosūtīt,Tu klejotājs ar Don Žuana sirdi.Būs Tavai mājai pussabrucis jumts,Bet puķu dobe vispār nebūs iestādīta.Un kamīnā arvien vēl dziedās vējš,Sen aizmirsis, ka tur reiz uguns bija.Bet Tava Solveiga – kas zin, kur es tad būšu,Jo īstu Solveigu vairs mūsu dienās nava.Vien vecā kumodē, tai atvilknē pie grīdasBūs dažas vēstules par izniekoto dzīvi.
