Sākoties jaunam gadam, stājušies spēkā dažas būtiskas izmaiņas, kas skar vairākas iedzīvotāju grupas, galvenokārt pensionārus un bezdarbniekus. VSAA Madonas reģionālās nodaļas Valkas KAC vadošā inspektore Una Ķieģelmane piekrita “Ziemeļlatvijas” lūgumam pastāstīt par tām, lai iedzīvotāji zinātu, kas viņus sagaida tuvākajā nākotnē.
U. Ķieģelmane stāsta, ka kopš aizvadītā gada novembra iestādei darba apjoms ir palielinājies. Viņa to skaidro ar “Krājbankas” krahu un cilvēku vēlmi nokārtot priekšlaicīgo pensionēšanos.Varēs priekšlaicīgi pensionētiesLai gan likumā “Par valsts pensijām” bija noteikts, ka ar 2011. gada 31. decembri iespējas priekšlaicīgi pensionēties vairs nebūs un cilvēki ar to rēķinājās, tomēr pērn 24. novembrī Saeima bez debatēm un balsojuma pēkšņi nolēma nodot komisijām grozījumus likumā par valsts pensijām. Tie paredz par diviem gadiem paildzināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, kā arī saglabāt vairākas citas normas. Vēl līdz 2013. gada 31. decembrim cilvēki, kuru dara stāžs nav mazāks par 30 gadiem, var pieteikties pensijai divus gadus pirms pensijas vecuma pienākšanas. Tomēr cilvēki, īpaši neuzticoties valdībai un zinot, ka Latvijā likumi mainās ik uz soļa, steidz nokārtot priekšlaicīgo pensiju, novērojusi U. Ķieģelmane. Viņa atgādina, ka jau 2009. gadā ieviesa būtiskas pārmaiņas priekšlaicīgās pensijas apmērā. Tiem, kuriem vecuma pensiju piešķīra priekšlaicīgi līdz 2009. gada 30. jūnijam, no 2009. gada 1. jūlija to izmaksāja 70 procentu apmērā. Savukārt, ja pensiju piešķīra pēc 2009. gada 1. jūlija, priekšlaicīgās pensijas izmaksas apmērs ir 50 procentu. Un tā ir joprojām. “Priekšlaicīgo vecuma pensiju izmaksā tad, ja persona nestrādā, tātad nav darba ņēmēja vai pašnodarbinātā,” atgādina U. Ķieģelmane.Pensionāriem turpmāk būs jāievēro vēl kāda svarīga nianse. U. Ķieģelmane stāsta, ka piemaksas pie pensijas, kas pašlaik ir 70 santīmu par katru darba stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, turpmāk vairs nebūs.Mainās pabalsta izmaksas Šogad būtiskas izmaiņas skars arī bezdarbniekus. Proti, bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks visiem vairs nebūs deviņi mēneši. Tagad tas būs atkarīgs no apdrošināšanas stāža. Tiem, kuriem bezdarbnieka pabalsts piešķirts no šāgada 1. janvāra, to izmaksās saskaņā ar kārtību, kāda bija spēkā līdz 2009. gada 1. jūlijam. Tā nosaka, ka bezdarbnieka pabalstu izmaksā atkarībā no apdrošināšanas stāža: 1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) – četrus mēnešus; 2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – sešus mēnešus; 3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) – deviņus mēnešus.Ir arī kāds pozitīvs moments, jo ilgstošie bezdarbnieki, četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskos darbos pašvaldībās. Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, biedrībās vai nodibinājumos. Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā. Būtiski ir, ka par cilvēkiem, kuri pašvaldībās strādās pagaidu algotos sabiedriskos darbus, no valsts pamatbudžeta veiks valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 20 procentu apmērā no 50 latiem pensiju apdrošināšanai. Tādējādi iepriekš minēto periodu ņems vērā apdrošināšanas stāža aprēķinā vecuma pensijai. Līdz šim, piedaloties tā saucamajā simtlatnieku vai astoņdesmitlatnieku programmā, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas netika veiktas.
