Sedas pensionāru saime 14. janvārī tradicionāli svinēja veco Jauno gadu. Šie svētki ir rets vēsturisks fenomens jeb papildu svētki, kuri izveidojās laika skaitīšanas maiņas rezultātā.
Vēl pagājušās nedēļas vidū bija šaubas, vai šos svētkus izdosies svinēt, taču pēdējā brīdī gribētājus izdevās savākt lielā skaitā, tas ir, trīs desmitus, un lustīgais pasākums ievilkās līdz pat nākamās dienas sākumam.Ansambļi sāk draudzēties“Pensionāriem patika ne tikai uzaicinātie dziedošie un dejojošie pašdarbnieku kolektīvi, bet arī skolēnu sagatavotie priekšnesumi. Kas gan vecmāmiņām var būt jaukāks, kā redzēt uz skatuves savus mazbērnus,” uzskata Sedas kultūras dzīves organizatore Arta Šomase.Svētkus kuplināja vietējais folkloras ansamblis “Sudaruški”, deju ansamblis “Zumba” un viesu “Romaški” no Lugažu saieta nama. Vīriešu parasti šajā pasākumā nav daudz, taču sievietes ir gana lustīgas arī bez viņiem. “Mums ir jāatbalsta arī krievu iecienītie svētki, jāļauj viņiem svinēt. Kad skaistās krievu romances dziedāja “Romaški”, dzirdēju pensionāres sakām, ka šīs dziesmas savulaik dziedājušas viņu mātes. Veco sievu acis patiesi spīdēja un tajās bija asaras,” stāsta A. Šomase. Viņa pasmaida un piebilst, ka arī pašai nākamajā dienā sāpējuši kāju muskuļi. “Tas ir citādi, nekā dejot pa pāriem. Pļaskās ir savi īpaši kāju piesitieni. Šajās dejās krievu sieviete parāda gan sava auguma grāciju, gan gara stiprību. Viņas tomēr ir no citiem māliem veidotas,” turpina Arta.Publiku iekustināja un možu garu jo īpaši palīdzēja uzturēt “Zumbas” dejotāji. Savukārt starp folkloras kopām “Sudaruški” un “Romaški” iesākās īpaša draudzība. Ir nolemts to turpināt arī citos pasākumos. Abos kolektīvos dzied pensijas vecuma ļaudis un viņiem ir daudz kopīga. “Sedai ļoti piemērots un atbilstošs pasākums. Ne tikai man, bet arī mūsu dziedātājām patika. Bija jauki un sirsnīgi,” vērtē Lugažu saieta nama vadītāja Kristīna Ganiņa. Vārdos neizsakāmās emocijās“Pie mums šajā pasākumā vienmēr ir labi un jautri – dziedam, spēlējam un dancojam. Mūsu sievietes ir aktīvas, tāpēc jautrība sita augstu vilni. Man jo īpaši patika, ka dziedāšanā sacentās mūsu “Sudaruški” ar Lugažu “Romaški”. Tas bija tik aizraujoši,” atceras Sedas bibliotekāre Nadežda Rudzīte.Vēl jūsmīgāk par šo pasākumu izsakās pensionāre Nadežda Parļuka. “Tas bija tik ļoti pozitīvi un skaisti. Atpūtāmies gan fiziski, gan dvēseliski. Visi bija tik labsirdīgi. Tās emocijas vārdos nav aprakstāmas. Joprojām atrodos šī vakara iespaidā. Kā krieviski mēdz teikt, atrāvāmies pēc pilnas programmas. Kā lai nepriecājas par “Romaški” un tās akordeonistu. Malači! Esmu ļoti pateicīga vadītājām Artai un Nadeždai. Bez viņām mēs šādu līksmi nepiedzīvotu,” nešaubās N. Parļuka.Tradīcija atzīmēt veco Jauno gadu aizsākās līdz ar neatbilstību starp Jūlija (t. s. vecā stila) un Gregora kalendāru, pēc kura šobrīd dzīvo praktiski visa pasaule. Atšķirība starp šiem abiem kalendāriem ir 13 dienas. Vecais Jaunais gads iestājas pusnaktī no 13. uz 14. janvāri. Dažās valstīs svin divus Jaunos gadus – pēc vecā un pēc jaunā stila. Pēc pārejas uz jauno stilu veco Jauno gadu turpina neoficiāli svinēt Krievijā, Ukrainā, Armēnijā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Gruzijā. Veco Jauno gadu atzīmē arī Maķedonijā, Rumānijā, Serbijā, dažos vāciski runājošajos kantonos Šveicē un citviet. Nākamie svētki Sedā būs tradicionālā masļeņica. Gatavošanās tai jau uzsākta, iesaistot arī bērnudārza un skolas audzēkņus.
