Olita Šauja, Ērģemes pamatskolas direktore
Nedzīvojam ar nolemtības sajūtuLīdz šim izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir runājis par visu ko, tikai ne par lauku skolām. Nenoliedzami, visu laiku mums ir bažas par skolas nākotni, jo katru gadu strauji samazinās skolēnu skaits. Šajā mācību gadā 1. klasē mācās astoņi skolēni, bet devītajā – tikai seši. Atsevišķus mācību priekšmetus bērni apgūst apvienotajās klasēs. Pedagogi neuztraucas par sevi un nedzīvo ar nolemtības sajūtu, jo visi dzīvojam vienā valstī, kur pārmaiņas saistībā ar bērnu samazināšanos un cilvēku izbraukšanu no valsts skar daudzas jomas, arī izglītību. Runas, ka lauku skolās izglītības līmenis ir zemāks, salīdzinot ar pilsētas izglītības iestādēm, ir nepamatotas. Līdz šim neviens vēl nav veicis šādus pētījumus, lai varētu to apgalvot. Katru gadu, arī šogad Ziemassvētkos, saņemam pateicību par mūsu skolas skolēniem, kuriem ir ielikti zināšanu pamati. Mums pateicas Valmieras Valsts un Valkas ģimnāzijas kolektīvs.
Aija Melbārde, Vijciema pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja
Skola ir lauku apvidus dvēseleEsmu pārliecināta, ka lauku skolām ir jāpastāv. Tām par labu runā vairāki argumenti. Ja klasē ir mazāk bērnu, viņi iegūst vairāk zināšanu. Savukārt pilsētās skolotājiem klasēs ar lielu skolēnu skaitu ir grūtāk. Ne visiem bērniem ir tik liela uzmanības noturība, lai sadzirdētu skolotāju. Viņus stundās izsauc reti. Lauku skolās bērniem uzdotais jāatbild daudz biežāk un praktiski ar skolēnu notiek individuāls darbs, kas ir vērtīgi.Skola patiesībā ir lauku apvidus dvēsele. Ja tā izzudīs, pagasts pamazām izmirs. Tur, kur ir bērni, notiek kustība un ir dzīvība.Domāju, ka brīvlaika saīsināšana vasarā neko neatrisina. Bērniem nevajadzētu atņemt saulaino periodu. Tā ir viņu pašu izvēle, dzīvot ārā vai telpās. Mājasdarbu lietas gan var risināt dažādi. Piemēram, uzdot mazāk, bet vairāk izmantot konsultācijas.Mazo bērnu pārvadāšana uz lielajām skolām arī problēmas neatrisina. Atlaistie skolotāji tikai papildinās bezdarbnieku rindas. Mēs spējam paši strādāt, turklāt ne slikti.
Lilita Kreicberga, Valkas ģimnāzijas direktore
Jāpārskata mācību satursMani priecē, ka jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir ļoti enerģisks un gatavs izglītībā veikt nopietnas reformas. Tomēr nepatīk, ka līdz šim viņam ar pedagogiem nav izveidojies dialogs. Pagaidām ir tā, ka ministrs vispirms izklāsta savu ideju un tikai pēc tam uzklausa citus, vēloties zināt, ko skolotāji tieši par viņa iecerēm domā. Es no jaunā ministra gaidu divu lietu sakārtošanu izglītībā. Gribam, lai tiek pārskatīts un izveidots kvalitatīvāks mācību saturs un lai beidzot tiek risināts jautājums par mācību slodzi bērniem, jo pagaidām viņi mācās pārslodzes režīmā.Runājot par lauku skolām, uzskatu, ka tām noteikti jābūt. Jautājums tikai – līdz kurai klasei. Skolēniem, sākot no sestās vai septītās klases, nepieciešama moderna materiāli tehniskā bāze, bet lauku skolas, domāju, tādu nespēj nodrošināt. Vēl vēlos, lai ministrs padomātu par reformām izglītības kvalitātes uzlabošanai augstskolās.
