Gandrīz katram no mums mājās atrodas zāļu skapītis, kurā glabājas medikamenti kādai pēkšņai kaitei. Parasti cilvēki nodrošinās ar sāpju remdējošiem un pretsaaukstēšanās līdzekļiem, jo galvas, locītavu, muguras sāpes vai iesnas itin bieži uznāk negaidīti.
Tomēr mēdz būt arī tā, ka sāpes un kaites paiet secen, bet zāles tā arī paliek skapīša atvilktnē. Dažkārt arī slimība ātrāk atkāpjas, un visas ārsta izrakstītās zāles netiek izdzertas. Kur šos medikamentus likt, ja uz iepakojuma uzrakstītais lietošanas termiņš beidzies?Valkā nederīgās zāles pieņemDiemžēl uz šo jautājumu ne visi iedzīvotāji zina pareizi atbildēt. Par to nesen varējām pārliecināties TV raidījumā “Bez tabu”. Liela daļa žurnālistu aptaujāto cilvēku nezināja, ka zāles, kurām beidzies lietošanas termiņš, var nodot aptiekās farmaceitiem, kuri parūpējas par šo medikamentu aizvešanu un utilizāciju. Ja tomēr atrodas cilvēki, kas par to ir informēti, tad nereti nākas saskarties ar vēl vienu problēmu – ne visās aptiekās aptiekāri vēlas pieņemt nelietojamus medikamentus. Iznākumā vairākums zāļu pircēju pārpalikušos medikamentus lielākoties izmet vai nu atkritumu konteinerā, vai aizskalo kanalizācijā. Tikai retais varbūt iedomājies, ka zāļu ķīmiskā sastāva dēļ ar tādu rīcību ir nodarījis lielu kaitējumu apkārtējai videi. Atkritumu klasifikatorā medikamenti ir ieskaitīti īpaši bīstamu un toksisku atkritumu grupā, kurus pēc likuma vajag iznīcināt.Valkā zāles, kurām beidzies lietošanas termiņš, pieņem visās aptiekās. Tīkla “Mana aptieka” doktorāta aptiekas “Plus” farmaceita asistente Vineta Ķēbere stāsta, ka iestāde šādus nederīgus medikamentus pieņem jau vairākus gadus. “Pēc maniem novērojumiem, diezgan daudz iedzīvotāju par to ir informēti un bieži atnes zāles, kurām beidzies lietošanas termiņš. Mums šim nolūkam ir novietots īpašs konteiners. Pēdējā laikā tādu cilvēku ir kļuvis vairāk,” atzīst V. Ķēbere. Arī “Ziemeļlatvijas” aptaujātie valcēnieši apliecina, ka par to, kur nodot vecās zāles, zina. “Man diezgan bieži iznāk vērsties pie ārstiem, tāpēc dažreiz zāles paliek neizdzertas. Tad tās aiznesu uz aptieku. Mēs ģimenē visi tā darām,” apliecina Reinis Būda. Laukos nav pilsētas iespējuNe tik apzinīgi ir lauku cilvēki, un tam ir savi objektīvi iemesli. “Tuvākā aptieka kaimiņu pagastā atrodas 11 kilometru no manām mājām un apmēram tikpat tālu ir arī Valka. Dažas paciņas nevajadzīgu tablešu man nav izdevīgi doties nodot, jo autobusi kursē reti un biļete arī maksā naudu,” saka Valkas pagasta iedzīvotāja Līga.Šī pagasta iedzīvotājs Ēvalds Platnieks atzīst, ka laukos nederīgo zāļu savākšana vispār nav organizēta. “Tāds jautājums vēl nav sākts nopietni risināt. Tā ir problēma, kuras atrisināšanu neviens tā īsti negrib uzņemties,” secina Ē. Platnieks.Pirmais, kas centās plašākas sabiedrības uzmanību pievērst šai problēmai, bija SIA “Euroaptieka”, kurai pieder viens no lielākajiem aptieku tīkliem Baltijā. SIA “Euroaptieka” valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka pērn uzņēmums īstenoja projektu, kura ietvaros nederīgās zāles Euroaptieka sākusi savākt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. “Uz tādu rīcību mūs pamudināja veiktā aptauja. No 348 respondentiem vairāk nekā 80 procenti nezināja, kas ar vecajām zālēm jādara, bet ceturtdaļa atzinās, ka izmet tās atkritumos vai aizskalo kanalizācijā. Ir speciālas firmas, kuras nodarbojas ar atkritumu utilizāciju un ar kurām var vienoties par zāļu aizvešanu. Tiesa gan, dažos lauku doktorātos darbinieki nav slēpuši bažas, ka tas varētu padārgi maksāt,” saka I. Zemdega-Grāpe. Ar veco zāļu utilizāciju nodarbojas Rīgas firma SIA “BAO”. Tās pārstāvis Normunds Reiniks informē, ka, piemēram, aizbraukšana uz vienu doktorātu Valkas pusē un zāļu savākšana attiecīgajai iestādei izmaksātu apmēram 10 latu bez PVN. “Septiņi lati būtu transportizdevumi, bet trīs par konteinerspaini, jo mūsu firma tos ražo vienreizējai lietošanai,” skaidro N. Reiniks, gan piebilstot, ka firmai par zāļu aizvešanu izdevīgāk ir vienoties ar kādu aptiekas tīklu.Katrā ziņā šis jautājums tiešām jārisina. Jāpiekrīt I. Zemdegai-Grāpei, ka citādi mūs var piemeklēt dažu attīstīto Eiropas valstu liktenis, kurās pilsētu tuvumā ir ezeri, bet tajos nav ko makšķerēt.
