Piesakoties ciemos pie Ruļļu ģimenes, zināju, ka viņi kopā ar bērniem ir ne tikai sportiski, bet arī aizrautīgi ēdiena gatavotāji. Ikdienā Aija un Ilvars ir darbos aizņemti cilvēki, jo Aija strādā Valkas policijas nodaļā, bet Ilvars ir florbola treneris un individuāli veic arī skursteņslauķa darbus. Neskatoties uz ikdienas steigu, izrādās, viņiem patīk eksperimentēt savā virtuvē un izdodas pagatavot daudz un dažādus interesantus ēdienus. Sarunas sākumā Ilvars gan brīdina, ka viņa gatavotajiem ēdieniem nav vienas konkrētas receptes. Parasti viņam lielā iedvesma uznāk Aijas dežūru dienās policijā. Tad viņš var savā nelielajā virtuvē rosīties, neviena netraucēts. Pirms radošā procesa uzsākšanas Ilvars uzliek kādas latviešu rokgrupas disku, uz galda – klēpjdatoru, lai varētu ielūkoties receptē, un process var sākties. Visiem Ruļļiem garšo vistas gaļa, tāpēc Ilvars to labprāt izmanto maltīšu pagatavošanai. Saimniekam patīk eksperimentēt ar dažādām garšvielām. Pašlaik topā ir Ukrainas pilsētā Harkovā ražotās kaltētās garšvielas, kuras var iegādāties Valkas veikalos. Atverot garšvielas iepakojumu, visa virtuve piepildās ar dabīgu aromātu. Ilvars iesaka visiem tās izmēģināt un pārliecināties, ka šī priprava (no krievu valodas tulkojumā – garšviela) tik tiešām ir tā vērta. Vēl Ilvars atzīst “Latplantas” garšvielas. Ar tām sasmērē veselu vistu, iesprauž kādu ķiploka daiviņu, ieliek cepamajā maisā un cepeškrāsnī iekšā. Bieži Ilvars vāra soļanku, bet Aijai vislabāk izdodas zupa harčo. Virtuvē ieskrien mazā Arta un paziņo, ka visgaršīgāk uz pasaules gatavo mamma. Artai garšo mammas vārītās zupas – biešu un frikadeļu. Aija atklāj, ka viņa frikadeļu masai pievieno rīsus un, tās pavārot zupā, frikadeles piepūšas un kļūst mīkstas un pufīgas. Pieķēpā astoņas glāzes Klausoties vīra stāstā par savu darbošanos virtuvē, Aija piekrītoši māj ar galvu un atklāj, ka tēva manieres ir aizguvuši arī dēls un meita. Kādu vakaru pārrodoties mājās no darba, mamma ieraudzījusi uz galda ar mīklu noķēpātu datora ekrānu. Bērni skaidrojuši, ka tas gadījies nejauši, jo kā tad viņi bez datora noķēpāšanas varētu apskatīties vajadzīgā ēdiena recepti? Aijas dusmas pārgājušas vienā brīdi, jo sapratusi, ka bērni dara tāpat kā tētis. To, ka mazajiem patīk virtuvē šiverēties, apliecina vēl kāds vecāku stāsts. Desmit gadus vecais Aivars brīvdienu rītos mājiniekiem krāsnī bieži vien uzcep siermaizītes. Abi bērni reizēm vecākus lutina arī ar pankūkām. Pirmo reizi tās pagatavojot, izlietnē bērni salikuši astoņas glāzes. Vecāki prasījuši, kāpēc bijis jāpieķēpā tik daudz glāžu? Aivars izbrīnīts skaidrojis, ka receptē prasītas divas glāzes miltu, divas – cukura un tā tālāk. Bērni tad arī no plaukta ņēmuši prasīto skaitu glāžu, bēruši tur iekšā mīklas sastāvdaļas. Sautētos kāpostos – sagriezti apelsīniRedzu, ka Ruļļiem uz gāzes plīts stāv neliels čuguna katliņš. Jautāju, kas tur top. Aija atklāj, ka tas ģimenei mantojumā esot jau no padomju laikiem, kur sanākot varen gards plovs latviešu gaumē un sautēti kāposti. Tos iznāk pagaršot arī man. Izrādās, Aija kāpostu garšas uzlabošanai izmanto mazos gabaliņos sagrieztus vismaz divus apelsīnus vai mandarīnus, klāt pieliek grūbas, sagrieztu gaļu un saldo krējumu. To pievieno pašās beigās, kāpostus uz lēnas uguns pasautējot vēl kādu pusstundu. Šādus kāpostus parasti gatavo Zemgales pusē. Tos Aijai pagatavot iemācīja mamma. Viņa ir pateicīga savai mammai, kura jau kopš bērnības ļāvusi saviem bērniem saimniekot virtuvē. Arī Ilvaram pirmās virtuves gudrības ierādījis tēvs, uzsverot, ka virtuvē galvenais ir nebaidīties un vajag tikai uzdrīkstēties. Liekot sautētos kāpostus uz šķīvja, tieku arī pie Ilvara ceptajām rīvmaizē apviļātajām cūkgaļas kotletēm. Tās garšo lieliski. Saimnieks iesaka gaļas cepšanai izmantot rīvmaizi. To parasti no pašu sakaltētas maizes pagatavo Aijas mamma, kura kā čakls rūķītis maizi samaļ gaļas maļamajā mašīnā. Ruļļi atzīst, ka viņi saimnieko taupīgi, pēc iespējas vairāk izmanto visu līdz pēdējam un neko neizmet. Joprojām uz galda stāv pašu dārzā vākti āboli. Aija vēl tagad gatavo ar malto gaļu pildītus kabačus, kas izauguši mammas dārzā. Ruļļi neslinko vasarā un paši sasaldēšanai sagriež garšvielas, arī lokus. Sasaldētas tiek arī zemenes un citas dārza ogas.Ilvars mudina Aijai atklāt viņas plova noslēpumu. Nekāda īpaša noslēpuma neesot, vien tā pagatavošanai jāizvēlas cauraugusi cūkgaļa. To sagriež nelielos gabaliņos. Vispirms uz pannas apcep gaļu, tad pievieno daudz sarīvētu burkānu un sagrieztu sīpolu. To visu cep un klāt pieliek tomātu mērci vai pastu. Ja ēdiena pagatavošanā izmanto pastu, tad vairāk jāpievieno citas garšvielas. Plovam Aija izmanto tikai beramos rīsus, nevis paciņās nopērkamos. Tos nedaudz pavāra, tad pievieno gaļu ar sīpoliem un burkāniem un uz lēnas uguns sutina čuguna katlā. Mazā Arta stāsta, ka visiem garšo plovs un kad mamma to vāra, mājās ir svētki. Sarunas nobeigumā pie vakariņu galda Ruļļi atklāj, ka viņiem patīk uzņemt ciemiņus, jo nekad neesot tā, ka negaidītus viesus nav ar ko pacienāt. Viss, kas garšo pašiem, tiek celts priekšā arī viņiem.
RECEPTES
Ātri pagatavojamais kēkssMīklas pagatavošanai ūdens peldē jāizkausē paciņa sviesta, tai jāpievieno divas glāzes cukura. Jāsamaisa viendabīga masa un jāpievieno sešas olas, divas glāzes miltu un apmēram tējkarote cepamā pulvera. Klāt vēl var pielikt ko sirds kāro – kakao, gabaliņos sagrieztus ābolus, bumbierus, sauju izmērcētu rozīņu, dzērvenes, marmelādi. Mīklu ielej cepamajā formā, kura vispirms ir iesmērēta ar taukvielām, un cep vismaz 40 minūtes. Izņemot no cepeškrāsns, kēksam jāļauj nedaudz atdzist un tikai tad to var izņemt no formas un uzlikt un skaista trauka. Pasniedzot viesiem, to apkaisa ar pūdercukuru. Krabju salāti Aijas gaumēSalātus gatavo pēc tradicionālās metodes – izvārītiem rīsiem pievieno gabaliņos sagrieztas krabju nūjiņas, svaigu gurķi un tomātus, konservētu kukurūzu un arī žāvētu vistu. Visu samaisa ar majonēzes mērci un garšvielām. Salāti garšo lieliski.
