Nereti jauno gadu daudzi cilvēki iesāk ar dažādām apņemšanām un sapņiem. Pērn janvāra sākumā “Ziemeļlatvija” uzdeva jautājumu par to, ko katrs pašlaik visvairāk vēlas ieraudzīt un sagaidīt vietā, kurā dzīvo, savā personīgajā dzīvē un kas no valstī notiekošā uztrauc visvairāk. Interesanti, ka pagājušajā gadā cilvēki vairāk pieminēja politiķus, dažādas nozares, kuras nepieciešamas sakārtot, bet šogad tās ir cilvēciskākas lietas, kas saistītas ar katru pašu, tuvajiem cilvēkiem un kvēlākām aizraušanām.
Vairis Tralla, tehniskā sporta kluba “Smiltene” valdes priekšsēdētājs Visvairāk gaidu snieguMan šobrīd svarīgākais ir tas, lai ārā ir mīnus grādi, kuri turētos vairākas nedēļas. Ar nepacietību gaidu sniegu desmit līdz divdesmit centimetru biezumā, lai beidzot Tepera trasē varētu rīkot ziemas sezonas sacensības. Uz mani gaida gan Latvijas Automobiļu federācija, gan autosportisti. Divus Vidzemes reģiona ziemas kausa posmus esam atcēluši, jo nav tradicionālās ziemas, bet vairāk nevaram – kalendārs sastādīts iepriekš un konkrēti datumi nolikti. Katru dienu ik pa brīdim eju pie datora un skatos laika prognozes, bet tās mainās ik pēc pāris stundām.Vēl aktuāla ir autosporta attīstība pie mums, tāpēc ļoti ceru, ka izdosies labi uzrakstīt projektus.
Alise Valaine, Smiltenes ģimnāzijas skolnieceNedrīkst piemirst līdzcilvēkusManuprāt, viss šobrīd ir svarīgs. Protams, vissvarīgākais man ir mājas, ģimene un draugi, pēc tam nāk viss pārējais. Dzīvesvieta, lai tur, kur atrastos, būtu piederīgs un justos ērti un labi, lai ir, kas sagaida mājās un ka vispār ir kurp atgriezties. Mana dzīvesvieta ir gan Grundzāle, kur esmu pavadījusi visu bērnību, gan Smiltene. Tomēr lauki ir mīļāki. Gribētos, lai cilvēki šajās vietās būtu sabiedriskāki. Dzīvē lielākā vērtība noteikti ir saviem mīļajiem cilvēkiem, par kuriem ne mirkli nevar aizmirst. Mīlestība pret dzīves sīkumiem, kas notiek katru dienu, kurus nevar palaist garām, jo neviens brīdis dzīvē neatkārtosies.Ikvienam šogad novēlu laimi un atcerēties ne tikai sevi, bet arī cilvēkus mums līdzās.
Edīte Nikele, autoservisa/veikala pārdevēja Nevar iztikt bez benzīntankaUz šo brīdi svarīgākais, lai mūsu ģimenei izdodas viss iecerētais, lai piepildās mūsu sapņi, par ko sapņojam jau ļoti ilgi – savu personīgo māju vai dzīvokli. Dzīvoju Strenčos, tāpēc ļoti vēlētos, lai šajā pilsētā nebūtu bezdarbs, lai visi cilvēki var strādāt, nevis staigāt un diedelēt. Strenčos vajadzīga degvielas uzpildes stacija. Kopš slēdza iepriekšējo, mums vairs nav nekā. Sanāk speciāli braukt pēc degvielas vai nu uz Trikātu, vai Valmieru. Arī bankomāts nepieciešams, jo tā trūkums cilvēkiem tagad ir ļoti liela problēma.Savukārt valstij kopumā vairāk vajadzētu domāt par atbalstu māmiņām, jo ar nieka astoņiem latiem bērni visu mēnesi nevar iztikt.
