Nesen televīzijā noskatījos fantastisku filmu par citplanētiešiem, kuri uz Zemi ir nosūtījuši savus pārstāvjus iznīcināt mūsu planētu, jo, pēc viņu novērotā, cilvēku darbība kļuvusi par draudu Visuma drošībai. Filma nav veidota kā izklaides gabals. Izmantojot fantastikas tēmu, režisors cenšas rast atbildi uz globāli filozofisku jautājumu – Quo vadis (kurp ej), cilvēce? Man atmiņā iespiedās kāda citplanētieša izbrīna pilnie vārdi: “Visdīvainākais, ka cilvēki paši zina par savu bojāeju, bet izliekas, kas nekas nav noticis un mierīgi dzīvo tālāk.” Gada beigās šos vārdus atkal atcerējos. Baltā Kaķa un Zaķa gads iesākās ar zemestrīces izraisītu atomavāriju Fukušimas atomelektrostacijā, kas nedroši lika justies visai pasaulei. Vēl planēta piedzīvoja plūdus Taizemē un vairākas citas zemestrīces, kas gan nebija tik postošas kā Japānā. Daļa zinātnieku uzskata, ka dabas kataklizmas izprovocē pašu cilvēku darbība. Ir novērots, ka zemestrīces nereti notiek kara darbības reģionos. Savukārt mūsdienu attīstītā rūpniecība izraisījusi globālo sasilšanu, kas piesaka sevi ar plūdiem un postošām vētrām. Nākamais ir Pūķa gads. Ķīnā pūķi uzskata par auglības simbolu. Varbūt tā cilvēki atkal sevi māna, jo patiesībā pūķa izskats izstaro draudus un liek būt piesardzīgam. Kinodokumentālisti mums atgādina, ka nākamgad beidzas maiju kalendārs un tad, pēc maiju pareģojuma, gaidāms kaut kas slikts. Daži pētnieki pieļauj milzu asteroīda ietriekšanos Zemē. Domāju, ka cilvēkiem vairāk vajadzētu domāt par savu darbību un dabas saudzēšanu, lai iznīcinošs asteroīds nebūtu mūsu pašu rīcības sekas.
